Lietuvas Valsts drošības departamenta (VSD) ģenerāldirektors Ģedimins Grina trešdien netieši pieļāvis, ka Darba partijas ideoloģiskais līderis Viktors Uspaskihs varētu radīt apdraudējumu Lietuvas drošībai, bet atteicies komentēt prezidentes Daļas Grībauskaites nesenos izteikumus par šā politiķa iespējamo saistību ar Kremli.
Kā viņš sacījis žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidenti, draudus Lietuvas drošībai varētu radīt jebkurš pilsonis, kas ceļo uz Krieviju. Uspaskihs pēdējā gada laikā savu dzimteni apmeklējis vairākkārt.
"Ne par kādiem sakariem neko nevaru publiski komentēt. Bet jūs visi labi zināt, kāds ir mūsu austrumu kaimiņš. Jebkuru, kas tūrisma vai biznesa braucienos kaut kādā veidā brauc uz Krieviju un kaut ko tur dara, automātiski var traktēt kā apdraudējumu, jo neviens nezina, ko viņš tur dara un kas ar viņu runājis," norādījis Grina.
"Mēs dzīvojam neziņā. Mēs zinām faktus, kas labi zināmi arī jums, - kurš kurp brauc vai lido, bet kas, tur aizbraucot, notiek, tas jau ir cits jautājums. (..) Mēs sākam no nevainības prezumpcijas. Tiesībsargāšanas iestādes cenšas noskaidrot, vai cilvēks ir vainīgs vai nav. Mēs no paša sākuma uzskatām, ka cilvēks var būt vainīgs, un tad mēģinām noskaidrot, vai viņš tiešām ir vai nav vainīgs," klāstījis VSD vadītājs.
Jau ziņots, ka Grībauskaite pirms nedēļas atklātībā izteica apsūdzības par iespējamo Kremļa ietekmi uz valdošo koalīciju veidojošās Darba partijas līderiem.
Skaidrojot žurnālistiem savu lēmumu uz Valsts aizsardzības padomes sēdi par situāciju ap Ukrainu neuzaicināt Seima spīkeri Loretu Graužinieni, kura vienlaikus ir arī Darba partijas priekšsēdētāja, un Darba partijas deputātu parlamenta nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētāju Artūru Paulausku, prezidente uzsvēra, ka nevar aicināt šīs partijas pārstāvjus risināt jautājumus, kas saistīti ar Lietuvas un NATO aizsardzības spējām.
Par šiem izteikumiem prezidenti kritizējuši ne tikai politiķi, bet pat tie politologi, kuri parasti viņas darbību vērtē atzinīgi. Pašas Darba partijas amatpersonas šīs apsūdzības nosaukušas par absurdām, skaidrojot tās ar prezidentes priekšvēlēšanu kampaņu, un solījušas rosināt pret viņu parlamentāro izmeklēšanu, ja viņa nepamatos teikto ar konkrētiem faktiem.
Tomēr Grībauskaite no teiktā nav atkāpusies, vēlāk norādīdama, ka pirmkārt runājusi par partijas dibinātāju un faktisko līderi Viktoru Uspaskihu, vienlaikus pieļaujot, ka viņš varētu ietekmēt arī pārējo partijas vadību.
Iepriekš viņa arī veltījusi kritiku Valsts drošības departamentam, norādot, ka tam būtu aktīvāk jāpievēršas "preventīvajam darbam". "Esmu jau teikusi, ka VSD pagaidām neattaisno nekādas cerības - ne darbu, ne rezultātu ziņā. Tādēļ, ka iztēlojas savu darbu tikai kā nenozīmīgu, toties augstas slepenības pakāpes uzziņu rakstīšanu," viņa paziņojusi, piebilstot, ka departamentā "nobriedušas pārmaiņas" un agrāk vai vēlāk nāksies pārskatīt tā atbildības robežas.
Pēc tikšanās ar VSD vadītāju prezidenta birojs izplatījis paziņojumu, kurā norādīts, ka departaments vēl aizvien nav sācis strādāt saskaņā ar 2012.gadā pieņemto izlūkdienestu likumu, kas paredz, ka šiem dienestiem ne vien jāprognozē un jākonstatē, bet arī jānovērš ārējie vai iekšējie riska faktori un apdraudējumi, kas var ietekmēt sabiedriskos, politiskos un ekonomiskos procesus, apdraudēt valsts suverenitāti, teritorijas nedalāmību, konstitucionālo kārtību, valsts intereses, tās aizsardzības un ekonomisko potenciālu.
Grina savukārt pastāstījis, ka tikšanās laikā panākta vienošanās pastiprināt pretizlūkošanas darbību, kam nepieciešami gan finansiālie, gan intelektuālie resursi.