Lietuvas Valsts drošības departaments (VSD) trešdien aicinājis medijus un interneta lietotājus nepadoties dažādām provokācijām, bet ar vēsu prātu pragmatiski izvērtēt tādas iniciatīvas kā šonedēļ tīmeklī ievietoto aicinājumu vākt parakstus petīcijai par Lietuvas Klaipēdas novada pievienošanu Krievijas Federācijai, kas parādījies ap to pašu laiku, kad līdzīga petīcija par Latvijas pievienošanu Krievijai.
Petīcija, kas pasniegta kā joks, tomēr izraisījusi Lietuvā nopietnu satraukumu. Klaipēdas mērs Vītauts Grubļausks šajā sakarā vērsies pie prezidentes Daļas Grībauskaites, premjera Aļģirda Butkeviča, Seima spīkeres Loretas Graužinienes un VSD, aicinot pievērst uzmanību šim incidentam, un lūdzis Klaipēdas krievu politiķus un krievu kopienas pārstāvjus paust skaidru attieksmi šai jautājumā.
Klaipēdas pilsētas padomē pārstāvētās partijas "Krievu alianse" pārstāvis Aleksandrs Mihailovs petīcijā saskata nevis neizdevušos joku, bet nopietnu provokāciju, par kuru vainīgajam būtu jāatbild saskaņā ar likumu. "Runas par Klaipēdas novada pievienošanu Krieviju man liekas smieklīgas. Nevaru iztēloties, kurš no mūsu partijas tādu aicinājumu varētu parakstīt. Iespējams, atradīsies daži "darboņi", kas piedalīsies, bet lielākā daļa krievvalodīgo, ukraiņu un citu tautību cilvēku, ar kuriem man nākas bieži runāt, manuprāt, pat neapsvērtu tādu iespēju," viņš piebildis.
Arī mērs atgādinājis, ka Klaipēda, neraugoties uz savu daudznacionālo un multikulturālo iedzīvotāju sastāvu, pat sarežģītākajos vēsturēs brīžos bijusi paraugs "konstruktīvai, mierīgai un pašcieņas pilnai virzībai" uz Lietuvas neatkarību, tādēļ mēģinājumi "pagriezt vēstures pulksteni atpakaļ" un kurināt nacionālās nesaskaņas ir pretrunā ar Lietuvas konstitūciju un veselo saprātu.
Lietuvas Ģenerālprokuratūra pagaidām nav izlēmusi, vai sākt pirmstiesas izmeklēšanu šai lietā, atzīstot, ka šis jautājums ir ļoti jūtīgs un lēmumam jābūt atbildīgam.
VSD aicinājis medijus un interneta lietotājus sekot paraugam, ko rāda Ukrainas pilsoņi, adekvāti reaģējot uz "nesalīdzināmi skaudrākām Kremļa provokācijām". Departaments atgādinājis, ka publiski aicinājumi pārkāpt Lietuvas Republikas suverenitāti vai teritoriālo nedalāmību traktējami kā noziegums, par ko var tikt piespriesta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem.
Kā pēc tikšanās ar prezidenti trešdien norādījis VSD ģenerāldirektors Ģedimins Grina, šāda provokatīva darbība departamentam nav nekas jauns. "Mēs saprotam, ka tādas darbības paredzamas arī nākotnē, tās notiks vienmēr un tiks izmantotas ne tikai informācijas karu ziņā, bet arī politisku mērķu sasniegšanai. Viņš piebildis, ka VSD to traktē "nevis kā noziegumu, bet kā draudus nacionālajai drošībai, taču, ja tiks atrastas konkrētas personas, kas ar to nodarbojas, tiesībsargāšanas iestādes meklēs attiecīgu juridisko formulējumu saskaņā ar kriminālkodeksu".
Apšaubāmā petīcija ievietota Ņujorkā bāzētajā interneta vietnē "Avaaz.org", kurā tiek vākti paraksti gan par nozīmīgām globālām iniciatīvām vides un cilvēktiesību jomā, gan dažkārt arī par gluži absurdiem priekšlikumiem.
Kā norāda VSD, "ir skaidrs, ka anonīmie petīciju autori cenšas izprovocēt sabiedrības diskusijas par politiski jutīgiem jautājumiem un vēlāk tos eskalēt noteiktā, šai gadījumā Lietuvai naidīgā, virzienā".
Otrdien, tieši Lietuvas Neatkarības atjaunošanas dienā, petīciju par Klaipēdas novada pievienošanu Krievijai savā klaji prokrieviskajā interneta vietnē publicēja Klaipēdas organizācija "Būsim vienoti". Šai vietnē Ukrainas jaunā vadība tiek dēvēta par fašistiem, bet konflikts Krimā raksturots kā ASV un Eiropas Savienības (ES) karš pret Krieviju.
Klaipēdas novadā krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvars ir lielāks nekā caurmērā Lietuvā, turienes krievu kopienai ir cieši sakari ar tuvējo Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, un arī nostaļģija pēc padomju laikiem tur vērojama biežāk.
Kā vienu no cieņas vērtām vietnē "Avaaz.org" publicētajām iniciatīvām, kas pēdējo dienu laikā izpelnījusies diezgan lielu atsaucību, var minēt aicinājumu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kurā Ukrainas krievi un krievvalodīgie iedzīvotāji uzsver, ka viņiem nav vajadzīgs, lai viņu intereses aizstāv kāda cita valsts.
"Paldies jums par atbalstu, bet gribam darīt Jums zināmu, ka Ukrainas teritorijā mūs nekad neviens nav apspiedis. Mēs vienmēr esam dzīvojuši brīvi un laimīgi, sarunājoties mums ierastajā valodā, bet skolās mācījušies arī Ukrainas valsts valodu un zinām to tik labi, ka jūtamies ērti ukraiņu valodas vidē. Tādēļ, cienot Jūsu rūpes, mēs lūdzam Krievijas Federācijā valsts līmenī neizvirzīt mūsu valsts iekšējos jautājumus, kas mums nav aktuāli, un vēl jo vairāk - neievest karaspēku, lai noregulētu jums varbūt redzamo, bet mums neredzamo konfliktu," raksta šīs petīcijas autori.