Neraugoties uz intensīvajiem meklējumiem, kuros iesaistīti nu jau 11 valstu jūras un gaisa spēki, līdz vakardienas pievakarei joprojām nav atrastas nekādas liecības, kas ļautu izdarīt secinājumus par kompānijas Malaysia Airlines lidmašīnas Boeing–777 200ER, kurā atradās 239 cilvēki, pazušanas iemesliem.
Malaizijas civilās aviācijas dienesta vadītājs Azharudins Abderrahmāns bijis spiests atzīt, ka lidmašīnas pazušana joprojām ir «noslēpumaina» un plašā meklēšanas operācija, kurā iesaistīti vairāk nekā 40 kuģu un 34 lidaparāti, joprojām nav devusi rezultātus. BBC vēsta, ka kārtējo reizi nav apstiprinājusies informācija par it kā atrastām lidmašīnas atlūzām. Vienā no Malaizijas laboratorijām joprojām tiek analizēti paraugi, kas ņemti no vairākiem degvielas plankumiem, kuri uzieti netālu no Vjetnamas krastiem. Tomēr Reuters aptaujātie aviācijas eksperti uzsvēruši, ka, lidmašīnai iegāžoties jūrā, parasti veidojas tikai viens liels plankums, nevis vairāki mazi, – visticamāk, šos ir atstājuši kādi kuģi.
Lainera pazušana par noslēpumainu tiek uzskatīta tāpēc, ka tā apkalpe pirms lidmašīnas pazušanas no radaru ekrāniem nav raidījusi nekādu briesmu signālu, lai gan lidmašīna jau bija ieņēmusi savu gaisa koridoru un atradās vairāk nekā 10 kilometru augstumā. Preskota aviācijas universitātes pasniedzējs Viljams Voldoks sarunā ar Reuters skaidrojis, ka pilotiem uz ārkārtas situācijām visgrūtāk ir reaģēt brīžos, kad lidmašīna paceļas vai nolaižas – tad viss notiek zibenīgā ātrumā. Savukārt tad, kad laineris atrodas augstu gaisā un lido pēc izvēlētā kursa (parasti šādos gadījumos tiek izmantots autopilots), apkalpei ir gana daudz laika, lai dispečerus informētu par kādu radušos tehnisku problēmu, pat ja tā ir nopietna. «Tas, ka nekāds ziņojums nav saņemts, rada aizdomas, ka lidmašīnā noticis kaut kas pēkšņs, iespējams, agresīvs,» skaidrojis V. Voldoks. Šīs aizdomas pastiprina fakts, ka īsi pirms pazušanas no radaru ekrāniem lidmašīna veikusi strauju un neplānotu pagriezienu. Aviācijas eksperti norādījuši – iespējams, apkalpe, konstatējot kādu problēmu, mēģinājusi atgriezties Kualalumpuras lidostā, bet tikpat iespējams, ka lidmašīnu no kursa novirzījuši bruņoti teroristi, kas ielauzušies pilotu kabīnē.
Terorisma versija tiek plaši apspriesta tāpēc, ka Interpols apstiprinājis – vismaz divi pasažieri lidmašīnā iekļuvuši ar pasēm, kas savulaik Taizemē nozagtas Itālijas un Austrijas pilsoņiem. Pateicoties Kualalumpuras lidostā uzstādītajām videonovērošanas kamerām, šo pasažieru fotogrāfijas ir ne tikai Malaizijas, bet arī ASV un Ķīnas īpašo dienestu rīcībā, taču līdz vakardienai nebija atklāta šo cilvēku identitāte un tas, vai viņiem varētu būt kāda saistība ar teroristu grupējumiem. Kādas ES valsts diplomāts sarunā ar Reuters uzsvēris, ka Kualalumpuru kā tranzīta punktu regulāri izmanto tūkstošiem blēžu, kuri vēlas nokļūt kādā no ES valstīm, un, visticamāk, arī abi aizdomīgie pasažieri esot nelegālie imigranti. Jo vairāk tāpēc, ka viņiem bijušas rezervētas biļetes lidojumam no Pekinas uz Amsterdamu, – teroristiem nebūtu nekāda iemesla šādi rīkoties.
Euronews vēsta, ka vairāk nekā divas trešdaļas pazudušās lidmašīnas pasažieru ir Ķīnas pilsoņi, un viņu tuvinieki ir neapmierināti gan ar lidsabiedrības un Ķīnas valdības attieksmi, gan žurnālistu uzmācību. Ļaudis ir izmitināti kādā Pekinas viesnīcā, kur viņiem mieru nedod nedz vietējie, nedz starptautisko izdevumu žurnālisti, kuri nesaņem pietiekami daudz informācijas no amatpersonām. Taču arī pazudušo tuvinieki ir tādā pašā situācijā – Ķīnas varasiestādes viņus ignorē, bet Malaizijas lidsabiedrības amatpersonas skaidro, ka pašlaik nevarot sniegt nekādu informāciju. Malaysia Airlines gan ir piedāvājusi tuviniekiem doties uz Kualalumpuru, norādot, ka šādā veidā viņi būs «tuvāk izmeklēšanai». Taču kāda sieviete, kurai pazudušajā lidmašīnā bijis znots, sarunā ar Euronews stāsta, ka neredzot tam jēgu, – lielākā daļa tuvinieku neprot angļu valodu, nemaz nerunājot par malajiešu, un viņiem nav ne mazākās jausmas, kā palīdzēt izmeklēšanai, atrodoties Kualalumpurā. «Sākumā viņiem vajadzētu atrast to lidmašīnu,» sacījusi kundze.
***
BEIDZAMO GADU NOPIETNĀKĀS AVIOKATASTROFAS
- 2011. gada 9. janvāris – Irānas ziemeļrietumos avarē kompānijai IranAir piederoša lidmašīna Boeing–727. No 105 cilvēkiem, kas atradās lidmašīnā, 78 gāja bojā, bet pārējie izdzīvoja, lai gan daļa guva ļoti smagas traumas
- 2011. gada 4. aprīlis – Kongo Demokrātiskās Republikas galvaspilsētas Kinšasas lidostā nosēšanās laikā avarē Gruzijas kompānijai Airzena piederošā lidmašīna CRJ–100, ko nofraktējusi ANO misija. Katastrofas iemesls bija sliktie laika apstākļi, kuru dēļ apkalpe nevarēja saskatīt skrejceļu. Lidmašīna lielā ātrumā ietriecās skrejceļā, salūza divās daļās un aizdegās. No 33 cilvēkiem, kuri atradās lainerī, izdevās izglābt tikai vienu
- 2011. gada 21. jūnijs – lidsabiedrībai RusEir piederošā lidmašīna Tu–134, kas bija ceļā no Maskavas uz Petrozavodsku, veic piespiedu nosēšanos uz šosejas aptuveni kilometru no Petrozavodskas lidostas. Nosēšanās laikā neizturēja lidmašīnas korpuss un laineris aizdegās. No 52 cilvēkiem, kas atradās lidmašīnā, uz vietas gāja bojā 44, bet vēl divi vēlāk nomira slimnīcā
- 2011. gada 8. jūlijs – Kisangini pilsētas (Kongo Demokrātiskā Republika) lidostā nosēšanās laikā avarē kompānijas Hewa Bora lidmašīna Boeing–727. Katastrofas iemesls bija sliktie laika apstākļi, kuru dēļ pilots netrāpīja uz skrejceļa. No 178 cilvēkiem, kas atradās lidmašīnā, bojā gāja 127
- 2011. gada 26. jūlijs – Marokas gaisa kara spēkiem piederošā militārā transportlidmašīna Lockheed C–130 Hercules ietriecas Imstitanas kalnā, biezā miglā cenšoties nosēsties Guliminas militārajā lidlaukā. Katastrofa prasīja 78 cilvēku dzīvības, vēl trīs cilvēki guva ļoti smagus savainojumus, bet izdzīvoja
- 2011. gada 7. septembris – īsi pēc pacelšanās no lidlauka Tunošna Jaroslavļas apgabalā avarē kompānijai Jak Servis piederošā lidmašīna Jak–42, ar kuru uz Kontinentālās hokeja līgas sezonas pirmo spēli Minskā devās Jaroslavļas Lokomotiv hokeja komanda. 43 cilvēki, to vidū Latvijas hokejists Kārlis Skrastiņš, gāja bojā uzreiz, hokejists Aleksandrs Gaļimovs pēc dažām dienām mira Maskavas slimnīcā, bet bortinženieris Aleksandrs Sizovs izdzīvoja
- 2011. gada 29. septembris – veicot iekšzemes avioreisu Sumatras salā, avarē Indonēzijas kompānijai PT Nusantaa Buana Air piederošā lidmašīna CASA C–212. Bojā gāja visi 18 cilvēki, kas tajā atradās, to skaitā četri bērni
- 2011. gada 13. oktobris – PapuaJaungvinejas ziemeļu piekrastē nogāžas lidsabiedrības Airlines PNG lidmašīna Dash–8. No 32 cilvēkiem, kas tajā atradās,
izdzīvoja četri, to skaitā abi piloti
- 2012. gada 2. aprīlis – paceļoties no Krievijas pilsētas Tjumeņas lidostas, avarē kompānijas JuTeir laineris ATR–72, kas bija ceļā uz Surgutu.
No 43 cilvēkiem gāja bojā 33
- 2012. gada 20. aprīlis – netālu no Pakistānas galvaspilsētas Islāmābādas katastrofa piemeklē kompānijas Bhoja Airline pasažieru lidmašīnu Boeing–737. Visi 127 cilvēki, kas atradās lainerī, gāja bojā, bet fakts, ka lidmašīna nogāzās netālu no militārā lidlauka un poligona, izraisīja baumas, ka tai trāpījusi militāro mācību laikā palaista raķete
- 2012. gada 9. maijs – demonstrācijas lidojuma laikā Indonēzijā kalnā ietriecas un avarē krievu lidmašīna SSJ–100. Bojā gāja visi 45 cilvēki, kas atradās lainerī, – to vidū augsta ranga uzņēmēji un amatpersonas gan no Krievijas, gan Indonēzijas
- 2012. gada 14. maijs – Nepālas pilsētā Džomsamā nosēšanās laikā avarē vietējās lidsabiedrības Agni Air lidmašīna Dornier. 17 cilvēki šajā avārijā gāja bojā, bet četri izdzīvoja
- 2012. gada 3. jūnijs – Nigērijas pilsētā Lagosā dzīvojamo namu rajonā, kas atrodas netālu no lidostas, nogāžas kompānijas Dana Air laineris MD–83.
Bojā gāja visi 153 cilvēki, kas atradās lidmašīnā, kā arī vairāki desmiti cilvēku, kas dzīvoja tās nogāšanās dēļ sagrautajās ēkās. Desmitiem cilvēku cieta ugunsgrēkā, ko izraisīja avārija
- 2012. gada 27. septembris – neilgi pēc pacelšanās no Nepālas galvaspilsētas Katmandu lidostas nogāžas un aizdegas kompānijas Sita Air lidmašīna Dornier. Bojā gāja visi 19 cilvēki, kas tajā atradās, – 12 no viņiem bija ārzemju alpīnisti, kas devās uz Everesta bāzes nometni
- 2012. gada 25. decembris – Kazahstānas pilsētas Čimkentas lidostā nosēšanās laikā avāriju cieš robežapsardzes spēkiem piederošā lidmašīna Jak–42. Avārija prasīja visu 27 cilvēku, kas atradās lainerī, dzīvības. Izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka lidmašīna nav bijusi tehniskā kārtībā, turklāt kļūdas pieļāvusi arī apkalpe
- 2013. gada 29. janvāris – tehnisku iemeslu dēļ piespiedu nosēšanos piecus kilometrus no Almaati lidostas Kazahstānā mēģina veikt kompānijai SCAT piederošā lidmašīna CRJ–200. Spēcīga trieciena rezultātā lidmašīnas korpuss izjuka un aizdegās, neviens no 21 cilvēka, kas atradās lidmašīnā, neizdzīvoja
- 2013. gada 16. oktobris – Laosā nosēšanās laikā Paksas pilsētas lidostā avarē pasažieru lidmašīna ATR–72. Bojā gāja visi 49 cilvēki, kas tajā atradās
- 2013. gada 17. novembris – kompānijas Tatarstan lidmašīna Boeing–737, kas izlidojusi no Maskavas, avarē nosēšanās laikā Kazaņas lidostā. Starp 50 bojāgājušajiem ir arī bijušā Tatarstānas prezidenta dēls un vairākas augsta ranga amatpersonas, kas sākotnēji liek uzvirmot baumām par iespējamu terora aktu
- 2013. gada 29. novembris – lidsabiedrības Mozambican Airlines lidmašīna, kas ir ceļā no Mozambikas uz Angolu, avarē un nogāžas Namībijas džungļos, nacionālā parka teritorijā. Nevienam no 34 cilvēkiem, kas atradās lidmašīnā nav izdevies izdzīvot
- 2014. gada 11. februāris – Alžīrijā avarē militārā transportlidmašīna Lockheed C–130 Hercules. Bruņotie spēki izmeklēšanu veic lielā slepenībā, taču vietējie mediji vēsta, ka katastrofa prasījusi 119 cilvēku dzīvības