Ušakovs: Latvijai jāuztur labas attiecības ar Krieviju

Latvijai ir jāuztur labas attiecības ar Krieviju, neskatoties uz pašreizējo attiecību saspīlējumu saistībā ar notikumiem Ukrainā, šādu viedokli šorīt Latvijas Radio pauda "Saskaņas centra" (SC) līderis Nils Ušakovs.

Latvijai ir nepieciešamas labas attiecības ar visām kaimiņvalstīm, tostarp ar Krieviju, sacīja politiķis un uzsvēra, ka valsts nedrīkst nonākt strupceļā attiecībās ar Krieviju.

Šī iemesla dēļ SC negrasās lauzt līgumu ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina partiju "Vienotā Krievija". Ušakovs uzsvēra, ka šis līgums esot viena no retajām Latvijas politiķu iespējām uzturēt dialogu ar kaimiņvalsts varu. Līguma laušana nozīmētu jebkādu attiecību saraušanu, bet pēc tam tās atjaunot būtu ļoti grūti.

Situācija Krimā ir saspringta, bet vardarbības tur par laimi vēl nav, telekanālā LNT situāciju Ukrainā vērtēja Ušakovs, tomēr atturoties vērtēt, vai Krimā ir izvērsti Krievijas militārie spēki. Pēc Ušakova vārdiem, bruņotie cilvēki Krimā izskatās pēc karavīriem un varbūt pat pēc Krievijas karavīriem, bet viņš neesot speciālists, lai to pateiktu. Novērtējumu, kas ir šie cilvēki, Ušakovs sagaida no starptautisko organizāciju novērotājiem, kurus Krievija gan negrasoties ielaist savās karaspēka daļās Krimā. Ušakovs šādus starptautisko organizāciju vērtējumus neesot redzējis.

Runājot par SC vilcināšanos paust nostāju par notikumiem Ukrainā un Krievijas lomu tajos, Ušakovs pauda viedokli, ka nekādu divdomību SC nostājā un paziņojumos neesot, jo partija nosodot jebkādu potenciālu vardarbību, arī tad, ja tā nāk no Krievijas puses. Politiķis uzskata, ka Latvijas augstāko amatpersonu paziņojums saistībā ar notikumiem Ukrainā ir bijis kvalitatīvs, bet Saeimas paziņojuma kvalitāte vēl esot apšaubāma, tāpēc tam arī nav SC atbalsta.

Telekanālā LNT Ušakovs neprecizēja, kas tieši Saeimas plānotā paziņojuma tekstā nav kvalitatīvs, bet uzsvēra, ka SC to neatbalstīs, jo paziņojums esot vērsts uz konfrontācijas ar Krieviju saasināšanu.

Ušakovs atzina, ka Latvijā ir ļoti sašķelta sabiedrība. Šādos apstākļos viņš uzskata, ka nevajag 10 miljonus eiro dot armijai, lai stiprinātu Latvijas aizsardzības spējas, bet gan novirzīt šos līdzekļus Latgales attīstībai, valodas kursiem cittautiešiem un mediju satura dažādošanai.

Arī piedāvājums ierobežot Kremļa ietekmē esošos Krievijas televīziju kanālus Ušakovam šķiet 19.gadsimta pieeja. Tā vietā viņš labāk iesaka stiprināt sabiedrisko mediju saturu krievu valodā. Ušakovs gan piekrīt, ka dažu Krievijas kanālu objektivitāti var apšaubīt.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais