Pilsoņu iniciatīvas "Right2Water" organizētāji aicina Eiropas Komisiju (EK) uzskatīt piekļuvi ūdenim un kanalizācijai par vienu no cilvēka pamattiesībām un sniegt juridisku garantiju, ka ūdensapgādes pakalpojumu tirgu Eiropas Savienībā (ES) nekad nenodos privātā sektora rokās.
Pirmajās Eiropas Parlamenta (EP) debatēs par Eiropas pilsoņu iniciatīvu deputāti pirmdien pauda viedokli, ka piekļuve ūdenim ir viena no cilvēka pamattiesībām, tomēr daži uzsvēra, ka dzeramā ūdens nodrošināšana ir jautājums, kas jārisina ES dalībvalstīm, aģentūru LETA informēja EP Informācijas biroja Latvijā preses sekretāre Marta Rībele.
Uzklausīšanā, ko EP Vides komiteja rīkoja sadarbībā ar Attīstības, Iekšējā tirgus un Lūgumrakstu komitejām, piedalījās iniciatīvas "Right2Water" vadības komitejas pārstāvji, EP deputāti un EK, kurai līdz 20.martam jāsniedz atbilde uz iniciatīvas prasībām.
"Parlaments jau 2012.gada 3.jūlija rezolūcijā par ūdens apsaimniekošanu atzina, ka ūdens ir cilvēces kopīgais resurss un sabiedrības kopīgs īpašums, un piekļuve ūdenim jāuzskata par cilvēka fundamentālām un universālām pamattiesībām, tomēr mums ir jādara vairāk, lai nodrošinātu, ka ūdens un jo īpaši dzeramā ūdens tiesību aizsardzība atspoguļotos visās ES politikas jomās," norādīja Vides komitejas priekšsēdētājs Matias Grote.
"Šīs iniciatīvas mērķis ir panākt EK pievēršanos šim jautājumam. Mēs vēlamies uzsvērt, ka ūdens un kanalizācija ir ikvienam būtiski sabiedriskie pakalpojumi," norādīja iniciatīvas "Right2Water" Vadības komitejas priekšsēdētāja Anmarija Pereta. "Svarīgi, lai iedzīvotāji varētu saņemt ūdeni par cenu, kas samērota ar viņu iespējām, nevis piegādes kompāniju akcionāru vajadzībām. Pašlaik tās nekavējas atslēgt ūdeni grūtībās nonākušām ģimenēm," viņa piebilda.
Norādot, ka pirmā pilsoņu iniciatīvas apspriešana Eiropā iezīmē "svarīgu pagrieziena punktu Eiropas demokrātijas vēsturē", Heralds Hāfners no Lūgumrakstu komitejas norādīja: "Šodien mēs beidzot sākam uzklausīt iedzīvotājus. Jautājums ir, kā mēs varētu pieņemt labākus likumus par šo svarīgo jautājumu. Ūdens ir viena no cilvēka pamattiesībām, un tam ir jāpaliek sabiedrības rokās."
"Šis ir pirmais pilsoņu demokrātijas gads Eiropā," teica Korina Lepāža. "Klausīties ir labi, bet vēl labāk būtu arī ņemt vērā. Komisijai ir obligāti jāņem vērā šī Eiropas pilsoņu iniciatīva. Mēs esam pamanījuši tās noslieci uz ūdensapgādes tirgus liberalizāciju, pretēji tam, ko vēlas iedzīvotāji," viņa piebilda.
"Mēs pieprasām skaidras juridiskas garantijas, ka ūdensapgādes pakalpojumu tirgu ES nenodos privātajam sektoram," norādīja pilsoņu rīcības grupas priekšsēdētāja vietnieks Jans Vilems Gudrians. "Mums būs labs iemesls svinēt brīdī, kad komisija patiešām darbos pierādīs, ka pilsoņu iniciatīva nav kaut kas, ko vienkārši var paslaucīt pagultē."
"Visiem jāvar piekļūt ūdenim un visiem ir jāvar to atļauties," debatēs teica deputāts Ričards Sēbers, "tomēr tas ir jāorganizē dalībvalstu līmenī."
Evelīne Gebharda piekrita, ka ūdensapgādes jomu nedrīkstētu regulēt ar tirgus likumiem, un pauda bažas, ka tirdzniecības sarunas, ko ES pašlaik risina ar trešajām valstīm, varētu novest pie "aizmuguriskas" liberalizācijas.
Savukārt deputāts Nikolos Kontis norādīja uz Atēnu un Tesaloniku iedzīvotāju protestiem pret ūdensapgādes "privatizācijas mēģinājumiem", kurus, kā tiek uzskatīts, pieprasījusi Grieķijas krīzes "glābšanas" trijotne - Eiropas Centrālā banka, EK un Starptautiskais Valūtas fonds.
"Vēl tāls ceļš, līdz cilvēki visā pasaulē spēs baudīt vispārējās tiesības uz drošu piekļuvi ūdenim un kanalizācijai," teica Mišele Striflere no EP Attīstības komitejas. "Ilgtspējīgas piekļuves nodrošināšana tīram dzeramajam ūdenim, kā arī pamata kanalizācijai ir arī labi pasākumi konfliktu novēršanai pasaulē."
"Iedzīvotāji ir skaidri pierādījuši, ka Pilsoņu iniciatīva - šis līdzdalības demokrātijas instruments - patiešām darbojas, ka iedzīvotāji vēlas sarunāties ar ES iestādēm par to, kādi jautājumi tām jāiekļauj to darba kārtībā," norādīja EK vicepriekšsēdētājs Marošs Šefčovičs.