Eiropas Komisija grib atcelt mobilo sakaru viesabonēšanas maksu

Eiropas Komisija (EK) vēlas atcelt mobilo sakaru viesabonēšanas maksu, jo tas ļautu telesakaru uzņēmumiem iegūt vēl 300 miljonus klientu, pamatojoties uz aptaujas rezultātiem, informē EK pārstāvji.

Aptauja, kurā piedalījās 28 000 respondentu, liecina, ka 94% eiropiešu, kuri ceļo ārpus savas mītnes valsts, nepilnīgi izmanto dažādus pakalpojumus, piemēram, mobilās aplikācijas, par iemeslu minot mobilo sakaru viesabonēšanas maksu. EK lēš, ka pašreizējās cenu noteikšanas stratēģijas dēļ telesakaru uzņēmumu tirgus zaudē aptuveni 300 miljonus lietotāju, un tas negatīvi ietekmē citus uzņēmumus, piemēram, lietotņu izstrādātājus, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļā.

Potenciālā tirgus visienesīgākā daļa - regulārie ceļotāji - biežāk nekā neregulārie ceļotāji atslēdz mobilajā tālrunī pieejamās datu viesabonēšanas iespējas. EK uzskata, ka tas ir tādēļ, ka regulārie ceļotāji ir labāk informēti par faktiskajām datu viesabonēšanas izmaksām Eiropā nekā cilvēki, kuri ceļo retāk. EK priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa sacīja: "Godīgi sakot, par šiem skaitļiem esmu ļoti nepatīkami pārsteigta. Tas liecina, ka mums jāpabeidz iesāktais un viesabonēšanas maksa ir jāatceļ. Patērētāji atturas no tālruņa lietošanas visradikālākajos veidos, un tas neko nedod arī uzņēmumiem."

"Tā nav tikai cīņa starp atpūtniekiem un telesakaru uzņēmumiem. Miljoniem uzņēmumu viesabonēšanas maksu dēļ rodas papildu izmaksas, un ieņēmumus zaudē arī tādi uzņēmumi kā, piemēram, lietotņu izstrādātāji. Vienotajā tirgū viesabonēšanai nav nekādas jēgas, no ekonomikas viedokļa tas ir neprāts," pauda Krusa.

Komisijas uzdevumā veiktā aptauja liecina, ka 28% no cilvēkiem, kuri ceļo Eiropas Savienībā (ES), dodoties uz citu valsti, savu mobilo tālruni atslēdz. Tikai 8% ceļotāju mobilo tālruni ārvalstīs izmanto tāpat, kā to darītu savā valstī. Trešā daļa aptaujāto nekad neizmanto zvanīšanas pakalpojumus, ceļojot uz citu valsti.

Nedaudz vairāk ir to cilvēku, kuri, dodoties uz citu valsti, sūta īsziņas, nevis zvana. Otrā daļa no aptaujātajiem, atrodoties ārzemēs, īsziņas sūta tikpat bieži kā atrodoties savā valstī. Aptauja liecina, ka ceturtā daļa ceļotāju, atrodoties citā ES valstī, nekad nesūta īsziņas.

Vairākums jeb 47% aptaujāto nekad citā ES valstī neizmanto e-pastu un sociālos tīklus. Viena desmitā daļa no aptaujātajiem e-pastu izmanto tikpat bieži kā savā valstī, un viena divdesmitā daļa sociālos tīklus izmanto tikpat bieži kā savā valstī. Turklāt regulārie ceļotāji biežāk nekā neregulārie ceļotāji atslēdz mobilajā tālrunī pieejamās datu viesabonēšanas iespējas. Aptaujā noskaidrots, ka šī atšķirība ir tik ievērojama, jo regulārie ceļotāji ir labāk informēti par faktiskajām datu viesabonēšanas izmaksām Eiropā.

Komisija ar tiesību akta priekšlikumu par Savienotu kontinentu aicina ES likumdevējus Eiropas Parlamentu (EP) un Padomi pilnveidot vienoto tirgu gadījumos, kad tiek veikti tālruņa zvani vai pārlūkots internets. Mērķis ir apvienot reglamentējošos pienākumus ar tirgus stimuliem, kas mudinās mobilo sakaru operatorus paplašināt savus iekšzemes plānus un piedāvājumus tā, lai vismaz no 2016.gada lietotāji, ceļojot ES, savu telefonu un viedtālruni varētu izmantot pēc vietējiem tarifiem visā savienībā.

Saskaņā ar 2012.gadā pieņemtajiem noteikumiem mobilo operatoru klientiem no 2014.gada jūlija būs tiesības ceļojumā, saglabājot savu SIM karti, atteikties no iekšzemes operatora un izvēlēties lētākus viesabonēšanas pakalpojumus, ko piedāvā apmeklētās valsts vietējais operators vai konkurējošs savas valsts viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs.

Mērķis ir izveidot īstenu Eiropas sakaru telpu, kas tiks panākts, pakāpeniski izlīdzinot atšķirības starp maksu par vietējiem, viesabonēšanas un ES teritorijā veiktiem zvaniem.

Pasaulē

Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstīm ir pienācīgi jāreaģē uz Baltijas jūrā notikušajiem kabeļu bojāšanas incidentiem, ja izmeklēšana apliecinās, ka tie ir bijuši hibrīduzbrukumi, pēc tikšanās ar Latvijas un Igaunijas kolēģiem piektdien žurnālistiem Viļņā teica Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.

Svarīgākais