Eiropas rietumu daļu, sākot ar Īriju un Angliju un beidzot ar Spāniju un Portugāli, pārņēmušas spēcīgas vētras un lietusgāzes, kas daudzviet likušas izsludināt ārkārtas stāvokli.
Beidzamo 250 gadu laikā mitrākā ziema novērojama Anglijā un Velsā, kur turpina paaugstināties ūdens līmenis Temzā un citās upēs, liekot no mājām evakuēties tūkstošiem cilvēku. Meteorologu prognozes nav iepriecinošas – jau šodien Anglijas rietumu piekrasti sasniegs kārtējā no Atlantijas okeāna nākusī vētra, bet piektdien gaidāma ziemas spēcīgākā vētra, ziņo Euronews.
Bībeles plūdi Anglijā
Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons, vakar turpinot savu vizīti plūdu visspēcīgāk piemeklētajā Somersetas grāfistē, paziņojis, ka tādas ainavas droši vien bijušas novērojamas pēc Bībelē aprakstītajiem grēku plūdiem. Savukārt britu meteorologi uzsvēruši, ka beidzamo reizi tik milzīgs nokrišņu daudzums janvārī Anglijas dienvidos reģistrēts 1766. gadā. Liela daļa Somersetas grāfistes faktiski ir pārpurvojusies, un, kamēr amatpersonas strīdas, kādēļ izveidojusies katastrofālā situācija un vai to bijis iespējams novērst, aizvien vairāk un vairāk cilvēku spiesti pamest savas mājas.
Raidkorporācija BBC uzsvērusi, ka pat pēc «nedēļas sausākās dienas – pirmdienas» ūdens līmenis plūdu skartajos reģionos nav krities un 16 grāfistēs izsludināta trauksmes situācija. Iedzīvotāji aicināti gatavoties ļaunākajam, jo trešdien un piektdien daudzviet Anglijas dienvidos un Velsā atkal tiek prognozētas spēcīgas lietusgāzes. Joprojām turpina paaugstināties ūdens līmenis Temzā, savā augštecē upe vairākās vietās jau izgājusi no krastiem. Lielbritānijas galvaspilsētu Londonu gan sargā tā dēvētā Temzas plūdu barjera, taču vairākas municipalitātes, nevēloties riskēt ar to, ka dambji tiks pārrauti, ik pa brīdim paver aizsprostus. Šī iemesla dēļ zem ūdens atrodas daļa Vindzoras parka, kā arī Kraidonas rajona, ziņu AFP. Ziņu aģentūra uzsver, ka strauji turpina paaugstināties gruntsūdeņu līmenis Londonas apkaimē, Kentā un Hempšīrā.
Lai gan dabas katastrofas seku novēršanā iesaistīti britu bruņoto spēku karavīri, daudzviet cilvēki sūdzas, ka varas iestādes viņus pametušas novārtā. «Iespējams, ka kādam arī tiek sniegta palīdzība, taču mēs esam sapratuši, ka pašiem jāglābj sevi,» sarunā ar AFP sacījusi Bērkšīras grāfistes Reisberijas ciemata iedzīvotāja Silvija Deivisa. Viņa stāstījusi, ka maisus, kur bērt smiltis, lai nostiprinātu dambjus, ciemata iedzīvotāji saņēmuši ar lielu novēlošanos un pēc ilgas lūgšanās. Reisberiju nav apmeklējušas amatpersonas, šajā ciematā nostiprināt dambjus nav ieradusies armija, bet, kad iedzīvotāji sūdzējušies, ka marodieri jau ielauzušies vairākās mājās, kuras cilvēki bijuši spiesti plūdu dēļ pamest, viņiem sacīts, ka ēku apsargāšana pašlaik nav prioritāte. Līdzīgus stāstus starptautisko ziņu aģentūru korespondenti uzklausījuši daudzās plūdu pārņemtajās vietās.
Galisijā ne dienas bez lietus
Spānijas interneta ziņu vietne The Local vēsta, ka vakar 18 valsts reģionos bijis izsludināts brīdinājums par nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Aukstums, sniegs, vējš un lietus – ar šādiem dabas apstākļu untumiem nākas saskarties iedzīvotājiem, sākot ar Galisijas provinci un Kanāriju salām un beidzot ar Madrides apkaimi. Piemēram, naktī uz otrdienu netālu no Madrides spēcīgais vējš apgāzis vairākus desmitus augstu obelisku, bet Lugo un Oreneses pilsētās vētras dēļ atceltas mācības skolās.
«Eiropas ziemeļu valstu iedzīvotāji, bēgot no aukstuma un pelēkajām ziemas debesīm, nereti patvērumu meklē Spānijā, bet pašlaik viņi spiesti konstatēt, ka šeit nemaz nav labāk kā dzimtenē,» raksta The Local. Tā norāda, ka Galisijas provincē visu janvāri gandrīz bez apstājas lijis lietus un arī pašlaik situācija nav būtiski uzlabojusies. Piemēram, Santjago pilsētā, kas ir iecienīta svētceļotāju vidū, lietus bijis 41 dienu pēc kārtas, Estakadebarrē – 40 dienas, Lakoruņā – 39 dienas. Sansebastjanā lietavas bijušas
23 dienu ilgumā, taču pilsētu piemeklējušas vairākas ļoti spēcīgas vētras, bet no Atlantijas okeāna vējš dzinis vairāk nekā 7 metrus augstus viļņus, kas kombinācijā ar spēcīgajiem paisumiem nodarījuši lielus postījumus piekrastē. Slikto laika apstākļu dēļ nedarbojas slēpošanas trases daudzos Pireneju kalnu kūrortos. Pagājušās nedēļas nogalē spēcīgu lietusgāžu dēļ izcēlās plūdi Tenerifes salā, kļuvis zināms, ka tie prasījuši vismaz piecu cilvēku dzīvības. Laikraksts Daily Mail vēsta, ka Tenerifes iedzīvotāji un daudzie ārzemju tūristi, kas atpūšas salā, ar bažām seko līdzi laika prognozēm.
Postījumi Portugālē un Francijā
Euronews vēsta, ka nerimstas ļoti spēcīgas vēja brāzmas visā Portugāles piekrastē. Lielākos postījumus vētra nodarījusi Portu pilsētas apkaimē – tiek ziņots par izgāztiem kokiem, bojātām elektropārvades līnijām, norautiem ēku jumtiem un sagāztiem žogiem, daudzviet milzīgie viļņi, kuru augstums sasniedzis pat 11 metrus, padarījuši neizbraucamus Atlantijas okeāna piekrastē esošos ceļus. Arī Portugāles upēs cēlies ūdens līmenis, un varas iestādēm nācies izsludināt trauksmi – pagaidām iztikts bez vērienīgām cilvēku evakuēšanām, tomēr speciālisti atzinuši, ka tādas varētu būt nepieciešamas, ja līdzīgi laika apstākļi noturēsies vēl nedēļu. Pat gados vecākie piekrastes iedzīvotāji vietējiem laikrakstiem stāstījuši, ka neatminoties, kad beidzamo reizi bijusi tik vētraina un nokrišņiem bagāta ziema.
Līdzīgas izjūtas ir Francijas provinces Bretaņas iedzīvotājiem, kuriem vētras spēku nācies izjust vairāk nekā nedēļas garumā. Vējš nedaudz pierimis tikai svētdien, taču jau vakardienas pievakarē meteorologi prognozēja jaunas spēcīgas brāzmas, tika pieļauta iespēja, ka to dēļ atkal nāksies slēgt vairākas ostas. Pagājušonedēļ vētras dēļ bez elektrības palika vairāk nekā 55 000 Bretaņas mājsaimniecību. Lai gan daļu postījumu izdevies novērst, elektroapgādes uzņēmumi brīdinājuši par sistēmas nestabilitāti, liekot saprast, ka nākamā vētra bez elektrības var atstāt krietni vairāk cilvēku.
Francijas Nacionālā putnu aizsardzības līga (LPO) tikmēr paziņojusi, ka beidzamo dienu laikā okeāna piekrastē izskaloti vismaz 5000 bojā gājušu putnu. «Pirmos putnu līķus iedzīvotāji atrada jau pagājušonedēļ, bet pašlaik šādu baisu atradumu skaits dramatiski pieaudzis,» sarunā ar The Local stāstījis organizācijas vadītājs Olivjē le Galls. Viņš skaidrojis, ka vētras laikā putni, kas pārtiek no zivīm, nespēj normāli medīt, turklāt pretošanās spēcīgajām vēja brāzmām ātri vien atņem viņiem spēkus.