Bosnijas un Hercegovinas pilsētas mēģina atgūties pēc nekārtībām, kurās ievainoti simtiem cilvēku un nodedzinātas desmitiem ēku.
Pateicoties tam, ka no amatiem atkāpušās vairākas amatpersonas, vardarbību pašlaik izdevies apslāpēt, taču tas nenozīmē, ka problēmas, kas noveda līdz grautiņiem, ir atrisinātas. Nabadzība, zemās algas un augstais bezdarba līmenis, ierēdņu korumpētība un lielais administratīvais slogs, neticība gan politiskās elites pārstāvjiem, gan vadošajiem uzņēmējiem nozīmē, ka Bosnijā joprojām ir sprādzienbīstama situācija, kuras noregulēšanā, iespējams, nāksies iesaistīties Eiropas Savienībai.
Kā karā
Pagājušās nedēļas notikumi daudziem Bosnijas iedzīvotājiem atsaukuši atmiņā 1992.–1995. gada karu, kas prasīja vairāk nekā 100 000 cilvēku dzīvības. Degošas automašīnas un valdības ēkas, bruņoti cilvēki Tuzlas, Mostaras, Zeņicas, Sarajevas un citu pilsētu ielās, bailes par savu un savu tuvinieku drošību – tiem, kuriem savulaik izdevās pārdzīvot karu, šīs ainas un izjūtas ir labi pazīstamas. Daudzi no viņiem sarunās ar starptautiskajām ziņu aģentūrām un televīziju korespondentiem pauž nožēlu par to, ka Bosnija atkal ierauta vardarbībā, un nosoda vandaļus, taču vienlaikus spiesti atzīt, ka simpatizē tiem cilvēkiem, kuri beidzot izgājuši ielās. «Spēks, šķiet, ir vienīgā valoda, ko saprot mūsu līderi. Ja viņi būtu bijuši pietiekami gudri, tad nebūtu pieļāvuši, ka situācija nonāk tik tālu. No vienas puses, man ir žēl par notikušo, bet no otras – lai tikai deg,» stāvot pie protestētāju aizdedzinātās valdības ēkas Sarajevā, Reuters stāstījis 56 gadus vecais Mirsads Dedovičs.
Nekārtības izprovocēja notikumi Tuzlā. Tur pagājušo trešdien demonstrācijā izgāja vairāki tūkstoši cilvēku, kuri mēnešiem ilgi bija strādājuši privatizētos uzņēmumos, nesaņemot algu, līdz šīs rūpnīcas tikušas slēgtas. Demonstrantus, kuri apgalvoja, ka vietējie politiķi atbalstījuši negodīgo uzņēmēju rīcību, un pieprasīja kantona vadošo amatpersonu demisiju, izklīdināja bruņoti policisti. Jau nākamajā dienā nekārtības pārsviedās uz citām apdzīvotajām vietām, tiesa, tikai bosņaku un horvātu federācijas ietvaros – tiek vēstīts, ka Bosnijas serbu republikas pilsētās viss ir mierīgi. Sarejevā, Mostarā un Zeņicā notikušas īstas ielu kaujas starp protesta akciju dalībniekiem un policiju. Ziņu aģentūra FENA vēsta, ka tajās ievainoti gandrīz 350 cilvēku. Vairākās pilsētās nemiernieki ieņēmuši vai aizdedzinājuši vietējo administrāciju ēkas, par ķīlniekiem ņemtas amatpersonas. Sarajevā aizdedzināta Bosnijas un Hercegovinas kolektīvās prezidentūras ēka, ugunsgrēkā iznīcināta daļa valsts arhīva, vēsta Reuters.
Nemieri pierimuši tikai piektdienas pievakarē, kad demisionējuši četru Bosnijas kantonu vadītāji, to skaitā Sarajevas un Tuzlas valdību priekšsēdētāji. Vietējie mediji vēsta, ka virkne amatpersonu, kuras demonstrāciju dalībnieki apsūdzējuši korupcijā, aizbēgušas uz ārzemēm. Nedēļas nogalē Bosnijas pilsētās turpinājās demonstrācijas, tagad jau miermīlīgas, bet šodien iedzīvotāji aicināti piedalīties masveida protesta akcijā.
20 gadu mantojums
«Šīs dusmas, kas tagad izlauzušās uz āru, krājušās 20 gadu garumā, tāpēc ir ļoti sarežģīti prognozēt, kas notiks tālāk. Lielākā daļa protestēju pārstāv to paaudzi, kas vairs nesaskata nekādas nākotnes cerības,» sarunā ar laikrakstu Dnevni Avaz sacījis bosniešu politologs Envers Kazazs. Viņa kolēģis Vahids Sehičs bez jebkādiem aplinkiem saka, ka līdzšinējā valdības politika aizvien vairāk un vairāk cilvēku ierāvusi postā un nabadzībā. «Viņi gluži vienkārši ir izsalkuši,» sarunā ar AFP skaidro V. Sehičs. Viņš atgādina, ka pat saskaņā ar oficiāliem datiem vidējā alga Bosnijā ir 420 eiro mēnesī, bet daudzi spiesti veikt grūtus darbus, piemēram, celtniecībā, par 250 eiro mēnesī vai vēl mazāku atalgojumu. Turklāt viņi var uzskatīt sevi par veiksminiekiem – aptuveni 44% Bosnijas iedzīvotāju nav darba, turklāt zudušas jebkādas cerības to atrast. Valdība gan lepojas ar dažiem makroekonomiskajiem rādītājiem (piemēram, pērn ekonomika esot pieaugusi par 1%), taču reālā situācija ir pavisam citāda. Valsts uzņēmumi, kas savulaik deva darbu tūkstošiem cilvēku, pamazām tiek privatizēti, un to liktenis ir samērā līdzīgs. Jaunie īpašnieki mēnešiem ilgi nemaksā algas, lūdzot strādājošos mazliet pagaidīt, līdz uzlabosies ekonomiskā situācija, šo laiku izmanto uzņēmumu aktīvu izpārdošanai, bet pēc tam paziņo par bankrotu.
Pēckara periodā, ar ārvalstu palīdzību atjaunojot Bosniju, pie turības ticis tikai samērā ierobežots elites slānis. Nav šaubu, ka liela daļa naudas, kas bija paredzēta infrastruktūras atjaunošanai, ir izlaupīta, un tas tagad atspēlējas – vājās infrastruktūras un administratīvo barjeru dēļ (Bosnijā, kas apvieno bosņaku un horvātu, kā arī serbu autonomijas, ir četri varas līmeņi) ārvalstu investori šajā valstī naudu ieguldīt nesteidz. Finansiālo palīdzību Bosnijai samazinājusi arī grūtībās nonākusī Eiropas Savienība, bet valdība, tā vietā lai pievērstos svarīgu ekonomisku jautājumu risināšanai, nodarbojusies ar politiskām spēlītēm, sarunā ar AFP skaidro ekonomiste Svetlana Čeniča. Viņa ir skeptiski noskaņota un uzskata, ka līdz oktobrim, kad Bosnijā paredzētas kārtējās vēlēšanas, nekādas reformas netiks uzsāktas, turklāt jāsaprot, ka pat to uzsākšanas gadījumā rezultāti neparādīsies momentā.
Politiķi atzīst atbildību
Bosnijas horvātu līderis Zeļko Komšics, kurš pašlaik ir kolektīvās prezidentūras priekšsēdētājs, paziņojis par prezidentūras ārkārtas sēdes sasaukšanu un uzņēmies atbildību par notiekošo. «Tieši mēs, politiķi, esam par to atbildīgi. Taču jāatceras, ka no anarhijas nekāda labuma nebūs,» viņa sacīto citē Reuters. Savukārt iekšlietu ministrs Fahrudins Radončičs piebildis, ka tieslietu struktūrām pienācis beidzamais brīdis ķerties pie blēžu un korumpantu vajāšanas. «Nepieciešams īsts cunami vilnis, lai apkarotu šos noziedzniekus, pretējā gadījumā mūs pašus aizmēzīs tautas cunami,» viņš sacījis. Tiesa, līdz pat svētdienas pēcpusdienai ziņu par to, ka policija būtu uzsākusi kādus reidus pret korumpētām amatpersonām vai negodīgiem uzņēmējiem, tā arī nebija. AFP norāda, ka tas saistīts ar Bosnijas un Hercegovinas sašķeltību un to, ka panākt vienošanos starp bosņakiem, serbiem un horvātiem ir ļoti sarežģīti.
Ziņu aģentūra ITARTASS vēsta, ka notikumi Bosnijā šodien un rīt tiks skatīti ES ārlietu ministru līmenī – plānotajā ES padomes sanāksmē. «Mums situācija Bosnijā rada nopietnas bažas, galu galā šī valsts ir kandidāte uz iestāšanos ES,» sacījusi kāda amatpersona, kas vēlējusies palikt anonīma. Daudz atklātāks bijis ES augstais pārstāvis Bosnijā un Hercegovinā Valentīns Inžko. Sarunā ar laikrakstu Kurier viņš paziņojis, ka ES ir gatava nepieciešamības gadījumā «veikt intervenci, lai nodrošinātu kārtību Bosnijā», tiesa, pagaidām saglabājoties cerības, ka tas nebūs nepieciešams. V. Inžko uzsvēris, ka krīze Bosnijā briedusi jau ilgi, Tuzlā strādnieku protesta demonstrācijas notikušas vairāk nekā gada garumā, taču tām neviens neesot pievērsis uzmanību.
AP norāda, ka nekārtības nav skārušas Bosnijas serbu republiku, kur algas un pensijas ir augstākas nekā bosņaku un horvātu federācijā. Vācu diplomāts Kristiāns ŠvarcsŠillings to skaidrojis ar faktu, ka Bosnijas serbu republikā ir daudz autoritārāka, varētu par sacīt, diktatoriskāka valdība. «Šajā teritorijā nav nekādas vārda vai preses brīvības, tur cilvēkiem, kuri pauž kritisku viedokli, jārēķinās, ka nākamajā dienā viņi var izkrist pa logu,» sacījis diplomāts.