Eiropas Savienības (ES) līderi sanāksmes laikā ir vienojušies trīs nākamo gadu laikā samaksāt 7,2 miljardus dolāru, lai jaunattīstības valstīm palīdzētu piemēroties klimata izmaiņām.
Paziņojot par vienošanos, ES prezidējošās valsts Zviedrijas premjerministrs Fredriks Reinfelds sacīja, ka šajā fondā līdzekļus maksās visas 27 ES dalībvalstis un ka šādā veidā ES uzņemas „godīgu daļu” palīdzības sniegšanā. Visvairāk maksāt ir piekritusi Lielbritānija - tā gadā šiem mērķiem piešķirs 554 miljonus eiro, vēsta BBC. ES ik gadus apņēmusies maksāt 2,4 miljonus eiro, un trīs gadu laikā šī summa sasniegs 7,2 miljonus.
Divas dienas ilgušas galotņu tikšanās noslēgumā Briselē Eiropas Komisijas prezidents Hosē Manuels Barrozu pauda pārliecību, ka šis ES lēmums palīdzēs virzīt sarunas Kopenhāgenas klimata konferencē. Tomēr, lai arī šis piedāvājums ir nozīmīgs, tomēr pašlaik nav zināms, vai jaunattīstības valstis to nenoraidīs kā nepietiekamu.
ES klimata fonds ir paredzēts, lai palīdzētu pasaules nabadzīgākajām valstīm tikt galā ar pieaugošā jūras līmeņa un mežu izzušanas sekām, ūdens trūkumu un citām problēmām, ko rada klimata izmaiņas laikposmā no 2010. līdz 2012. gadam. ES bija solījusi, ka tās devums būs būtiska daļa no septiņiem miljardiem eiro, ko bagātās valstis ik gadus varētu piešķirt nabadzīgajām cīņā ar klimata izmaiņām.
Klimata konferences vienošanās tekstā, pie kā pašlaik Kopenhāgenā notiek darbs, uzsvērts, ka siltumnīcas efektu veidojošo gāzu izmeši ir samazināmi, paturot prātā arī, ka ir jāsamazina nabadzība un jāattīsta pasaules nabadzīgāko valstu ekonomikas.