Britu režisors Roberts Malens sācis uzņemt spēlfilmu par 1991.gada 13.janvāra traģiskajiem notikumiem Viļņā, kas prasīja 14 mierīgu neatkarības aizstāvju dzīvības, vēsta Lietuvas Televīzija.
Ar šo savu darbu, kam dots nosaukums "Mēs dziedāsim", viņš grib atgādināt lietuviešiem, cik grūti viņi izcīnījuši savu neatkarību. Kā atzinis pats režisors, filma būs visai skaudra.
Par tā laika notikumiem Malens ieinteresējies, kad, strādādams britu raidsabiedrībā BBC, kā brīvprātīgais devies pasniegt psiholoģiju Kauņas Vītata Dižā universitātē. Uzklausot cilvēku stāstus, viņam radusies vēlēšanās uzņemt filmu, lai par to uzzinātu plašāka pasaule.
"Es pats esmu tēvs, manam dēlam pašlaik ir 12 gadi. Viens no 1991.gada janvāra notikumu upuriem bija 17 gadus vecais Igns, vēl pusaudzis. Tādēļ šajos notikumos visupirms varu iejusties tieši kā tēvs. Turklāt es interesējos par politiku un pilnībā saprotu, kā imperiālistiska lielvalsts mēģina apspiest nevainīgus cilvēkus, nevainīgu, neatkarīgu tautu," viņš stāstījis.
"Esmu runājis ar Igna tēvu, un viņš uzskata, ka ir ļoti svarīgi uzņemt tādu filmu, lai jaunieši šos notikumus neaizmirstu un uzzinātu par tiem vairāk. Un vēl - lai pasaule paturētu prātā Lietuvas neatkarību," piebildis režisors.
Topošās filmas skati tiks uzņemti gan pie Viļņas televīzijas torņa, gan Seima ēkas. Aizvadītajā nedēļā filmēšana notikusi Viļņas operā, kas 1991.gadā 12.janvārī bija uzaicinājusi parlamenta ēkas un televīzijas torņa aizstāvjus noskatīties XIV gadsimta cīņām pret krustnešiem veltīto operu "Pilēni".
1991.gada 13.janvārī, kad īpašās padomju karaspēka vienības ar tankiem uzbruka Viļņas televīzijas torņa aizstāvjiem, no lodēm un zem tanku kāpurķēdēm gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, vairāki simti tika ievainoti. Janvāra dienās padomju armija ieņēma Viļņas Televīzijas un radio komiteju, Preses namu un citas stratēģiski svarīgas ēkas. Tikai pateicoties nevardarbīgajai tautas pretestībai, netika ieņemta Seima ēka. Pieminot šos notikumus, Lietuvā ik gadu 13.janvārī tiek atzīmēta Brīvības aizstāvju diena.
Filmas uzņemšanu iecerēts pabeigt maijā, bet pie skatītājiem tā nonāks nākamgad.
Iepriekš Mallens uzņēmis filmu "Vēstules Sofijai", kas veltīta izcilā lietuviešu gleznotāja un komponista Mikaloja Konstantīna Čurļoņa (1875-1911) dzīvei un mīlestībai pret sievu Sofiju.
Arī ar Čurļoņa gleznām režisors pirmo reizi iepazinies Kauņā un bijis pārsteigts, ka pasaulē šo mākslinieku joprojām nepazīst. Vispirms viņš gribējis izveidot dokumentālu lenti raidsabiedrībai BBC, iecerot to kā dziļu pētījumu par Čurļoņa darbu, bet vēlāk, iepazinies ar viņa vēstulēm Sofijai, nolēmis veidot mākslas filmu, kas iznāca uz ekrāniem pērn.