Spānijā protesti pret stingrāku abortu likumu

Lielākā daļa Eiropas Savienības valstu beidzamajos gados centušās liberalizēt likumdošanu abortu jomā, bet pilnīgi pretēji rīkojas Spānija.

Pagājušā gada nogalē tās konservatīvā valdība izstrādājusi likumprojektu, saskaņā ar kuru sieviešu tiesības veikt abortus tiks nopietni ierobežotas, – plānots, ka abortus atļaus tikai gadījumos, ja sieviete kļuvusi par izvarošanas upuri vai īpaša ārstu komisija apstiprinājusi, ka grūtniecības nepārtraukšana rada nopietnas briesmas viņas veselībai. Pagājušās nedēļas nogalē šo grozījumu pretinieki pulcējās uz iespaidīgām demonstrācijām ne tikai Madridē, bet arī pie Spānijas vēstniecībām Parīzē un Londonā.

Konservatīvo spiediens

Gadiem ilgi Spānijā, kur ir spēcīga Romas katoļu baznīcas ietekme, bija samērā stingra likumdošana, kas ievērojami ierobežoja sieviešu tiesības veikt abortus, un tikai 2010. gadā toreizējā sociālistu valdība to liberalizēja, atgādina BBC. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likumu sievietēm ir tiesības veikt abortu grūtniecības pirmo 14 nedēļu laikā, bet, ja rodas ārstu apstiprināti veselības sarežģījumi, abortu atļauts veikt pirmo 22 grūtniecības nedēļu laikā. Baznīca un sabiedrības konservatīvās grupas jau kopš likuma pieņemšanas paudušas iebildes pret liberālo attieksmi, un 2011. gadā to izmantoja konservatīvā Tautas partija, kas stingrāku likumu attiecībā uz abortu veikšanu pasludināja par vienu no savas priekšvēlēšanu programmas stūrakmeņiem.

Nonākot pie varas, premjerministra Marjano Rahoja valdība gan nesteidzās solījumu pildīt. Acīmredzot tika ņemts vērā sabiedrības noskaņojums, – Deutsche Welle vēsta, ka, pēc socioloģisko aptauju datiem, aptuveni 80% Spānijas iedzīvotāju uzskata, ka lēmuma pieņemšana par aborta nepieciešamību atstājama konkrēto sieviešu ziņā. Tomēr spiediens uz valdību no konservatīvajām aprindām ir pieaudzis, acīmredzamu nepacietību demonstrējuši katoļu baznīcas garīdznieki. Piemēram, pagājušā gada aprīlī kardināls Antonio Marija Rouko Varela paziņojis, ka 2010. gadā pieņemtā likuma dēļ «abortu skaits pieaudzis līdz šausminošam līmenim». BBC gan uzsver, ka Spānijas veselības aizsardzības ministrijas rīcībā esošā statistika neapstiprina šo apgalvojumu. 2010. gadā vēl pirms jaunā likuma stāšanās spēkā Spānijā veikti 113 000 abortu, gadu vēlāk – 118 000, bet 2012. gadā to skaits krities līdz 112 000.

Tomēr pagājušā gada decembrī valdība bija spiesta rīkoties, izstrādājot jaunu likumprojektu. Tas nosaka, ka sievietēm vairs nav tiesību pašām pieņemt lēmumu par aborta nepieciešamību un veikšanu. «Aborti tiks atļauti tikai gadījumos, ja grūtniecība iestājusies izvarošanas rezultātā vai arī divi ārsti apstiprina, ka grūtnieces veselībai draud nopietnas briesmas,» raksta BBC. Likumprojektā uzsvērts, ka svarīgākais kritērijs ir vēl nedzimušo bērnu tiesības, saskaņā ar to plānots bargi sodīt pagrīdes abortu veicējus. Pagaidām nav zināms, kad likumprojekts nonāks izskatīšanā parlamentā, taču spāņu politologi nešaubās, ka tas tiks pieņemts, – Tautas partijai ir pārliecinošs vairākums parlamentā, turklāt Spānijā partiju disciplīna tiek ievērota samērā stingri. Interneta ziņu vietne The Local gan uzsver, ka arī Tautas partijas deputātu vidū ir ne mazums cilvēku, kuri uzskata, ka šā likuma pieņemšana nav lietderīga. Interesanti, ka opozīcijā esošie sociālisti jau pauduši apņēmību panākt, lai balsojums par likumprojektu būtu aizklāts, – pastāv cerības, ka daļa valdošās partijas deputātu tomēr varētu nobalsot pret to.

Kā Franko laikos

«Ļaujiet mātēm pašām lemt», «Izvēles tiesības dara mūs brīvus», «Tās ir manas tiesības, tā ir mana dzīve» – ar šādiem un līdzīgiem lozungiem Madrides ielās sestdien izgāja desmitiem tūkstošu cilvēku, turklāt demonstrantu vidū bija ne tikai sievietes. Demonstrācijas dalībnieki pieprasīja likumprojekta kvēlākā atbalstītāja, tieslietu ministra Alberto Ruisa Galardona demisiju, tieši viņam bija veltīti daudzi plakāti ar nievājošiem tekstiem, demonstranti nesa milzīgu lelli, kas attēloja ministru kā vampīru. Protesta akcijas atbalstīja vairākas opozīcijas partijas, tās par tribīni izmantoja Apvienoto kreiso partijas līderis Kaijo Lara, kurš paziņoja, ka grozījumi likumprojektā tiek veikti «reliģiozās hierarhijas un fanātisko Franko cienītāju interesēs», nodēvējot viņus par fundamentālistiem. Arī daudzi demonstranti sarunās ar starptautiskajām ziņu aģentūrām pieminēja ģenerāļa Fransisko Franko diktatūru, kas ilga no 1939. līdz 1975. gadam, uzsverot, ka šā režīma valdīšanas gados aborti arī bija aizliegti.

«Es šeit esmu ieradusies tāpēc, ka man šķiet – šis likums valsti atmet atpakaļ par daudziem gadiem, tas ir pretrunā ar sieviešu tiesību ievērošanu un soda mūs par to, par ko nevajadzētu sodīt,» sarunā ar BBC sacījusi demonstrācijas dalībniece Ana Alonso, piebilstot, ka sievietēm jādod tiesības veikt abortu tā, lai tas neapdraudētu viņu veselību vai dzīvību. 57 gadus vecā Marija Pilara Sančesa sarunā ar AFP sacījusi: «Nekad nebiju iedomājusies, ka mums nāksies iziet ielās, lai atkal sāktu cīnīties par to, ko, šķiet, jau bijām izcīnījuši. Mēs nevēlamies atgriezties 40 gadus ilgā pagātnē, kad abortu veikšana Spānijā bija noziegums.» Savukārt 55 gadus vecā Marisa Valjero atcerējusies, kā pirms 35 gadiem bijusi spiesta doties uz Londonu, lai veiktu abortu. «Toreiz pret mums izturējās teju kā pret teroristiem,» viņa sacījusi.

Eiropa nav vienota

Euronews atgādina, ka 28 Eiropas Savienības valstīs ir ļoti dažāda likumdošana attiecībā uz sieviešu tiesībām veikt abortus. Piemēram, Kiprā abortus veikt atļauts tikai izvarošanas gadījumā, Maltā nelegāla aborta veikšana draud ar pusotru gadu ilgu cietumsodu, bet Īrijā, neraugoties uz to, ka likumdošana padarīta liberālāka (tas notika pēc tam, kad kāda grūtniece, kurai tika liegts veikt abortu, mira asins saindēšanās dēļ), izvarošana joprojām netiek uzskatīta par pietiekamu iemeslu, lai veiktu abortu. Plānotie likuma grozījumi Spānijā janvāra vidū izraisīja plašas debates Eiropas Parlamentā, kura deputāti sadalījās divos flangos. Liberālā flanga pārstāvji aicinājuši Eiropas Konstitūcijā definēt sieviešu tiesības uz abortiem, taču šis priekšlikums, ko iesniedza deputāti no Portugāles, nav guvis nepieciešamo atbalstu.

Tomēr pagājušonedēļ Briselē aptuveni 2000 cilvēku no dažādām Eiropas valstīm protestēja pret Spānijā plānotajiem likuma grozījumiem, uzsverot, ka tie ierobežo sieviešu tiesības, turklāt raida nepareizu signālu konservatīvajiem spēkiem citur Eiropā. «Esmu šeit ieradusies tādēļ, ka pie mums Lietuvā parlaments arī sācis domāt par abortu aizliegumu,» sarunā ar Euronews sacījusi kāda lietuviete. AFP vēsta – protesta akcijas pret Spānijā paredzēto likumu notikušas ne tikai Londonā un Parīzē, pie Spānijas vēstniecībām, bet arī vismaz 30 Francijas pilsētās. Francijas iedzīvotāju aktivitāte ir saistīta ne tikai ar to, ka tieši uz Franciju spāņu sievietes visbiežāk plāno doties veikt abortus, ja viņām to aizliegs dzimtenē. Francijas parlaments nesen vēl vairāk liberalizējis likumdošanu abortu veikšanas jomā – tagad grūtniecēm vairs nav jāpierāda, ka grūtniecības turpināšana sagādā viņām veselības problēmas vai ciešanas. Francijas sabiedrība tieši šādu pieeju uzskata par progresīvu un atbalsta sociālo lietu ministri Marisolu Turānu, kura Spānijā sagatavoto likumprojektu nodēvējusi par «atgriešanos akmens laikmetā», gandrīz izraisot diplomātisku skandālu.