Jau pirms pašreiz notiekošajiem protestiem Ukrainā bija skaidrs, ka šie vairs nebūs balti, pūkaini pasākumi ar dziedošiem un smaidošiem cilvēkiem.
Tā Latvijas Radio raidījumā „Septiņas dienas Eiropā”, atsaucoties uz personīgi pazīstamiem ukraiņu žurnālistiem, sacīja Latvijas žurnālists Atis Klimovičs.
Viņš uzsvēra, ka tagad notikumi jau ir tiktāl attīstījušies, ka var pāraugt pat pilsoņu karā, kas būtu vissliktākais no visiem scenārijiem.
Žurnālists norādīja, ka cilvēki bija smaidoši, dziedoši Oranžās revolūcijas laikā. Taču, kad arī pēc tam nekas valstī nemainījās, „viss salūst un Ukraina atkal aiziet citur”, cilvēkiem sāka zust cerības un pacietība.
Viņš apšaubīja arī bijušā Polijas prezidenta Aleksandra Kvasņevska attieksmi, kurš paudis, ka vairs nesadarbosies ar Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču. Šādu attieksmi politiķis tomēr nedrīkst atļauties, norādīja Klimovičs. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Eiropas Savienība (ES) pati ir pārāk maz darījusi, lai Ukraina būtu tuvināta Eiropai – mazāk nekā Krievija, kurai šis jautājums ir bijis svarīgs.
Ukrainā jau vairāk nekā divus mēnešus rit demonstrācijas, kuras ik pa laikam pāraug kaujās starp demonstrantiem no vienas puses un miličiem un speciālo uzdevumu kaujiniekiem no otras puses. Protesti sākās pēc tam, kad Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs nolēma tuvināties Krievijai nevis ES, nolemjot Ukrainai iestāju Muitas savienībā. Ukrainas iedzīvotāji ar to nebija mierā, un nemieri pakāpeniski kļuva aizvien vardarbīgāki un gada sākumā sāka pārņemot arī citas pilsētas.