Grieķijas policija un antiterorisma vienības ar jaunu sparu atsākušas meklēt 2002. gadā sagrautā marksistiskā teroristu grupējuma 17. novembris biedru Hristodulosu Ksirosu, kurš janvāra sākumā pēc piešķirtā atvaļinājuma neatgriezās cietumā, kur viņam bija jāizcieš mūža ieslodzījums.
Šīs nedēļas sākumā internetā tika izplatīts H. Ksirosa manifests, kurā viņš aicina uz revolūciju un cīņu pret politisko eliti, kas valsti novedusi līdz bankrotam. Grieķu politologi uzskata, ka šis aicinājums var atrast dzirdīgas ausis un pieredzējušais H. Ksiross ir spējīgs apvienot nelielos kreiso radikāļu un anarhistu grupējumus, kas beidzamajos gados atkal aktivizējušies Grieķijā.
Terorista manifests
2003. gadā Grieķijas tiesa piesprieda bargus sodus notvertajiem 17. novembra biedriem, kuri laikā no 1975. līdz 2002. gadam bija pastrādājuši 23 slepkavības (par upuriem tika izvēlēti politiķi, diplomāti, uzņēmēji, amerikāņu drošības dienestu darbinieki), organizējuši neskaitāmus sprādzienus un banku aplaupīšanas. Tiesas procesa laikā tika pierādīta N. Ksirosa līdzdalība sešās slepkavībās, kas notika astoņdesmito gadu nogalē un deviņdesmito sākumā, un tiesa viņam piesprieda sešus mūža ieslodzījumus un vēl papildus 25 gadus cietumā. Taču Grieķijas tieslietu sistēmas īpatnība ir tāda, ka ikviens ieslodzītais, neraugoties uz to, cik smagus noziegumus pastrādājis un cik bīstams ir sabiedrībai, pēc astoņiem cietumā pavadītiem gadiem var pretendēt uz īsiem atvaļinājumiem, skaidro Deutsche Welle. Beidzamo gadu laikā H. Ksiross bija vairākkārt izmantojis šo iespēju, kārtējā atvaļinājumā no Atēnu Koridalosa cietuma viņu palaida pērnā gada pēdējā dienā, taču 7. janvārī, kad viņam bija jāatgriežas ieslodzījuma vietā, cietuma uzraugi viņu tā arī nesagaidīja.
«Domāju, ka viņš vairs neatgriezīsies. Tas ir politisks lēmums, kas saistīts ar viņa revolucionāro aktivitāti,» toreiz televīzijas kompānijai Skai sacījis terorista advokāts Frangiskoss Ragousis, un viņa vārdi izrādījušies pravietiski. Pirmdienas pievakarē kreisās ievirzes interneta ziņu vietnē Indymedia ievietota 56 gadus vecā H. Ksirosa uzruna, kurā viņš sola atriebties par kritisko ekonomisko situāciju, kādā nonākusi Grieķija, un aicina savus piekritējus uz revolūciju. «Sabiedrība pamazām sabrūk, tūkstošiem cilvēku izdara pašnāvību, simtiem tūkstoši stāv rindās pēc bezmaksas pārtikas, pusotrs miljons cilvēku palikuši bez darba. Aizvien vairāk un vairāk cilvēku strādā par velti, ļaudis mums blakus mirst no bada un aukstuma, bezpajumtnieki guļ uz parka soliņiem un lieveņiem,» situāciju, kādā pašlaik nonākusi Grieķija, apraksta H. Ksiross, uzsverot, ka Grieķija un citas Eiropas valstis jau kļuvušas par kolonijām un atrodas Vācijas okupācijā. Notiesātais terorists uzsvēris, ka Grieķijas demokratizācijas projekts ir pilnībā izgāzies un «pašreizējās mirušās demokrātijas atliekas uzkrītoši atgādina fašismu».
«Ir pienācis laiks cīņai, ienaidnieks ir tieši mums priekšā... Mums ir jāiziet ielās, mūsu pienākums ir aizdedzināt degli,» uzrunājot «bruņotās cīņas biedrus», sacījis H. Ksiross, piebilstot, ka kreisajiem un anarhistiem ir jāapvienojas, lai vērstos gan pret politiķiem, gan policiju, gan labēji noskaņotiem žurnālistiem, gan labēji radikālās partijas Zelta rītausma piekritējiem. Laikraksts Kathimerini norāda, ka H. Ksiross centies spēlēt ne tikai uz kreiso ideju atbalstītāju, bet arī nacionālistu jūtām.
Augsne protestiem piemērota
Reuters atgādina, ka ekonomiskā situācija Grieķijā, kas šā gada sākumā uzņēmās ES prezidējošās valsts funkcijas, patiešām ir katastrofāla. Valsts ekonomika jau sesto gadu atrodas recesijā, krīzes dēļ tiek slēgti aizvien jauni un jauni uzņēmumi, gandrīz 28% valsts iedzīvotāju ir bezdarbnieki, un, kā norāda Deutsche Welle, pie bezmaksas zupas virtuvēm rindās jau spiesti stāties tie, kuri vēl pirms pāris gadiem sevi uzskatīja par vidusšķiras pārstāvjiem. «Grieķijai ir sena kreisās vardarbības vēsture. Pēdējos gados parādījušies vairāki iepriekš nezināmi vai maz zināmi radikāli kreiso un anarhistu grupējumi, kas uzņēmušies atbildību par nelieliem terora aktiem – mēģinājumiem ar mazas jaudas spridzekļiem vērsties pret policiju, politiķiem, ietekmīgiem biznesmeņiem, starptautiskajām organizācijām un diplomātiskajām misijām,» raksta Reuters. Kopš 2009. gada šādos uzbrukumos gājuši bojā seši cilvēki. Laikraksta Kathimerini rīcībā nokļuvusi informācija, ka pagājušā gada decembrī H. Ksiross cietumā ne vienu reizi vien ticies ar tur ieslodzītajiem grupējuma Uguns šūniņu sazvērestība (SPF) aktīvistiem.
Grieķu politologs Jannis Pretenderis sarunā ar Deutsche Welle norāda, ka visas pazīmes liecina par to, ka Grieķijai draud jauns vardarbības vilnis. «Ksiross nav parasts radikālis, viņam ir lieliskas zināšanas par spridzekļiem un to izgatavošanu, par terora aktu rīkošanas taktiku. Izskatās, ka tagad viņš centīsies nodot šīs zināšanas jaunajai paaudzei – cilvēkiem, kas jau iesaistījušies radikālās organizācijās, vai tiem, kurus viņš savervēs pats,» prognozējis politologs.
Grieķijas sabiedriskās kārtības ministrs Nikoss Dendiass atteicies komentēt H. Ksirosa manifestu un iespējamos terora draudus, vien norādījis, ka policija un citas drošības iestādes dara visu iespējamo, lai notvertu teroristu un nogādātu viņu tur, kur viņam vajadzētu atrasties – aiz restēm. Starptautiskās ziņu aģentūras norāda, ka uz Grieķiju spiedienu izdara un savu palīdzību piedāvājušas ASV varasiestādes – savulaik 17. novembris pasludināja nesaudzīgu cīņu pret «amerikāņu imperiālismu», un tā upuru vidū ir gan Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) darbinieki, gan amerikāņu karavīri.
Deutsche Welle vēsta, ka Grieķijas cietumos pastiprināta ieslodzīto radikālo grupējumu biedru uzraudzība, bet tieslietu ministrs Haralamboss Atanasiu solījis, ka jau dažu mēnešu laikā sāksies jauna, speciāli teroristiem un īpaši bīstamiem noziedzniekiem paredzēta cietuma celtniecība. Neoficiāla informācija liecina, ka pastiprināta Grieķijas vadošo politiķu apsardze. Jāatgādina, ka savā manifestā H. Ksiross valdošo Jaunās demokrātijas un PASOK līderus nosaucis par nodevējiem un atgādinājis, ka «cena par nodevību ir tikai viena – nāve». Konservatīvais premjerministrs Antonis Samarass pirmdienas vakarā, komentējot H. Ksirosa paziņojumu, gan stingri sacījis, ka Grieķijas valdība negrasās mainīt savu kursu ekstrēmistu un teroristu draudu dēļ. «Taču mēs grasāmies aizlāpīt visus tos caurumus likumdošanā, pateicoties kuriem, rūpes par ekstrēmistu labklājību izrādās lielākas nekā rūpes par mūsu pilsoņu drošības garantēšanu,» viņa sacīto citē AP.
17. novembra sagrāve
H. Ksirosa manifests Grieķijas sabiedrībai licis atcerēties laika periodu no 1975. līdz 2002. gadam, kad par 17. novembra uzbrukumu upuriem varēja kļūt ne tikai cilvēki, kurus teroristi bija izvēlējušies par saviem mērķiem, bet arī nejauši garāmgājēji. Nosaukumu grupējums, kas balstījās uz marksistisku ideoloģiju, par saviem ienaidniekiem pasludinot kapitālistus, buržuāziju, drošības dienestus, amerikāņus un turkus, pieņēmis par godu 1973. gada 17. novembra notikumiem. Šajā dienā Grieķijas militārā hunta jeb Melnie pulkveži nežēlīgi apspieda Atēnu Politehniskā institūta studentu rīkoto sacelšanos.
Savu pirmo uzbrukumu 17. novembris organizēja 1975. gada 23. decembrī, nošaujot CIP rezidentu Atēnās Ričardu Velču, bet gadu vēlāk par teroristu upuri kļuva bijušais Grieķijas Drošības policijas izlūkdienesta vadītājs Evangeloss Mallioss. Uzbrukumos grupējums parasti izmantoja automātiskos ieročus, taču kopš 1985. gada sāka izmantot arī bumbas, bet 1988. gadā no kādas slikti apsargātas armijas noliktavas nozaga vairāk nekā 100 novecojušu prettanku raķešu, kuras arī nekavējās likt lietā. 2003. gadā notikušā tiesas procesa laikā tika noskaidrots, ka grupējums sarīkojis 103 uzbrukumus, kuru laikā noslepkavoti 23 cilvēki, bet desmitiem guvuši ievainojumus bumbu sprādzienos. 17. novembris veicis arī vismaz 11 banku aplaupīšanas, tā kopējais guvums, pārrēķinot dolāros, bijis 3,5 miljoni. Interesanti, ka 2002. gadā vienā no konspiratīvajiem dzīvokļiem, ko izmantoja 17. novembris, tika atrasta grupējuma grāmatvedība, kurā sīki un smalki bija uzskaitīti visi izdevumi, apliecinot, ka nauda patiešām izmantota revolucionārās cīņas mērķiem, nevis pašu teroristu labklājības līmeņa paaugstināšanai.
Lai gan Grieķijas drošības dienesti izmisīgi centās neitralizēt grupējumu, viņiem palīdzēja tikai nejaušība. 2002. gada jūnijā H. Ksirosa brālis Sava Pirejās mēģināja uzspridzināt kuģniecības Minoan Flying Dolphins biroju, taču bumba tehnisku iemeslu dēļ eksplodēja par ātru un ievainoja pašu teroristu. Pamatojoties uz viņa sniegtajām liecībām un izpētot paziņu loku, pāris mēnešu laikā tika apcietināti 19 cilvēki, to skaitā par grupējuma ideoloģisko līderi uzskatītais Aleksandross Giotopuloss un galvenais terora aktu plānotājs Dimitris Koufodinass. Noilguma dēļ tiesa gan neskatīja tos noziegumus, kas bija pastrādāti pirms 1984. gada, tādēļ četri grupējuma veterāni tika attaisnoti, bet pārējiem piesprieda bargus cietumsodus. Grieķijas policija triumfējoši varēja paziņot, ka pats bīstamākais teroristu grupējums ir sagrauts un nekas vairs neapdraud 2004. gada Atēnu vasaras olimpisko spēļu mierīgu norisi.