Ļitviņenko nāvē varbūt iesaistīta Krievija

Lielbritānijas izmeklētājs Roberts Ouens, kurš iesaistīts kādreizējā Krievijas izlūkdienesta darbinieka un krievu disidenta Aleksandra Ļitviņenko nāves apstākļu izmeklēšanā, uzskata, ka ir pietiekoši daudz pierādījumu tam, ka nāvē iesaistīta Krievija, vēsta BBC News.

Otrdien Londonas Augstākajā tiesā Aleksandra Ļitviņenko atraitnes Marinas advokāti centušies panākt, lai tiktu atcelts Lielbritānijas valdības 2013. gada vasarā pieņemtais lēmums veikt krievu disidenta Aleksandra Ļitviņenko nāves apstākļu sabiedrisku izmeklēšanu.

 Jau ziņots, ka  iepriekš Ouens bija centies panākt, ka izmeklēšana, kuru viņš veic saistībā ar Londonā 2006.gadā notikušo Ļitviņenko slepkavību, tiek aizstāta ar pilna apjoma sabiedrisku izmeklēšanu, jo viņš nav pilnvarots izmeklēt Krievijas valsts iespējamo līdzdalību šī nozieguma pastrādāšanā. 

Koroners iepriekš bija nosūtījis lūgumu par sabiedriskas izmeklēšanas veikšanu Tieslietu ministrijai. Arī Ļitviņenko atraitne Marina bija pieprasījusi to pašu, skaidrojot, ka tā ir vienīgā iespēja uzzināt patiesību par viņas vīra nāves apstākļiem.

Lielbritānijas policija par galveno aizdomās turamo Ļitviņenko slepkavības lietā uzskata bijušo Krievijas Federālā Drošības dienesta (FDD) aģentu Andreju Lugovoju. Tomēr Maskava viņu atsakās izdot, un šis jautājums nopietni pasliktinājis Londonas un Maskavas attiecības.

Uz Lielbritāniju pārbēgušais bijušais Krievijas FDD pulkvedis Ļitviņenko nomira 2006.gada 23.novembrī - trīs nedēļas pēc saindēšanas, kuras dēļ viņam izkrita mati, viņš spēcīgi novājēja un viņa iekšējie orgāni pamazām pārstāja darboties. Ļitviņenko organismā pēc nāves tika atrasts liels daudzums radioaktīvā polonija 210, kas vairāk nekā desmit reizes pārsniedzis nāvējošo devu. Pēc Lielbritānijas izmeklētāju novērtējuma, Ļitviņenko nonāvēšanai izmantotā polonija 210 deva maksā vismaz desmit miljonus ASV dolāru (5,2 miljonus latu). Polonijs 210 ir rets, ļoti bīstams radioaktīvs izotops. To var iegūt tikai kodolreaktorā, līdz ar to tikai ļoti augsti attīstīta organizācija, ja ne ietekmīga valsts varētu būt spējīga uz šo noziegumu.

Ļitviņenko domubiedri uzskata, ka bijušo izlūku nogalinājuši Krievijas valdības dienestu pārstāvji, tādējādi atriebjoties par viņa opozicionāro nostāju pret prezidentu Vladimiru Putinu.

Kā apgalvo Ļitviņenko tuvinieki, disidents sadarbojās ar britu izlūkdienestu un tika noindēts pēc Kremļa rīkojuma, jo Ļitviņenko  ļoti asi kritizējis Krievijas līderus un valdību.

Kā teikts vienā no otrdien publiskotajiem dokumentiem britu izmeklētājs  Roberts Ouens nonācis pie secinājumiem, ka britu valdības rīcībā esošajos dokumentos ir pietiekami daudz pierādījumu, kas norāda uz Kremļa vainu Aleksandra Ļitviņenko nāvē. Vienlaikus viņš norāda, ka Lielbritānijai diez vai bija kāda iespēja šo nāvi novērst.

Marina Ļitviņenko šodien izteicās, ka ir gatava iet līdz galam, lai noskaidrotu vainīgos sava vīra nāvē. Vienlaikus viņa uzsvēra Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas vadītāja Terēze Meja ir rīkojusies nepareizi atsakot Ļitviņenko nāves apstākļu sabiedrisku izmeklēšanu.