Igaunija apstrīdēs Eiropas uzlikto sodu par cukura krājumiem

Igaunija gatavojas apstrīdēt Eiropas Savienības (ES) tiesas lēmumu, saskaņā ar kuru netika samazināta Igaunijai piespriestā 34 miljonu eiro (23,9 miljonu latu) soda nauda par virsnormas cukura krājumiem.

Igaunijas ārlietu ministrijas pārstāve Marianna Sudakova informēja, ka Igaunija nav apmierināta ar Eiropas Kopienu tiesas oktobrī pieņemto lēmumu un gatavojas iesniegt apelāciju līdz šā gada 15.decembrim, kad beigsies apelācijas iesniegšanas termiņš.

"Mēs nepiekrītam Eiropas Komisijai attiecībā uz virsnormas cukura krājumu apjomu, kas tika ņemts par pamatu soda naudas aprēķināšanai," norādīja Sudakova.

Savukārt Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets norādīja, ka Eiropas Kopienu tiesas lēmums ir anulējams, vēsta "Äripäev Online".

"Mēs izanalizējām tiesas skaidrojumu par Igaunijas iebildumiem, un mēs uzskatām, ka tiesa lēmuma pieņemšanā ir pieļāvusi kļūdas. Tādējādi mēs aicināsim tiesu šo lēmumu anulēt," paziņoja ministrs.

Igaunija un Eiropas Komisija (EK) jau vairākus gadus strīdas par Igaunijai piemēroto sodu par virsnormas cukura krājumiem, un strīds skar cukura krājumus, kas izveidojās Igaunijā pirms valsts iestāšanās ES 2004.gadā.

Pēc iestāšanās ES Igaunijai tika liegta cukura uzkrājumu veikšana.

EK aprēķināja virsnormas cukura uzkrājumus 91 464 tonnu apmērā, apsūdzot Igaunijas uzņēmumus un privātpersonas vēlmē gūt labumu no augstākām cukura cenām pēc ES cukura tirgus noteikumu stāšanās spēkā Igaunijā.

2005.gadā Igaunija vērsās Eiropas Kopienu tiesā, norādot, ka lielu daļu cukura no valstij aprēķinātajiem virsnormas krājumiem iegādājās privātpersonas, lai cukuru izmantotu ievārījumu un sīrupu gatavošanai.

Igaunija uzskatīja, ka soda nauda valstij būtu jāpiemēro par virsnormas krājumiem tikai 49 092 tonnu apmērā.

ES uzstāj, ka nav iespējams nodalīt privātajam patēriņam un komerciālai izmantošanai paredzēto cukuru, tomēr Igaunija šo viedokli apstrīd.

Pasaulē

ASV Federālā tirdzniecības komisija (Federal Trade Commission jeb FTC) apsūdz “Meta”, “Google”, “TikTok” un citus uzņēmumus lietotāju personiskās informācijas vākšanā un dalīšanās tajā ar trešajām pusēm, raksta “The Guardian”.

Svarīgākais