Trešdien Eiropas Parlamentā (EP) pieņemtie jaunie Eiropas Savienības (ES) publiskā iepirkuma un koncesijas līgumu noteikumi ļaus nodrošināt augstāku valsts un pašvaldību pakalpojumu kvalitāti un efektīvāku nodokļu maksātāju naudas izmantošanu, publiskajām iestādēm iepērkot būvdarbus, preces un pakalpojumus, informēja EP Preses dienesta pārstāve Agnese Krivade.
Jaunie noteikumi arī uzlabo mazo un vidējo uzņēmumu iespējas piedalīties konkursos un paredz stingrākus noteikumus par apakšlīgumiem.
Pārstrādātie ES publiskā iepirkuma noteikumi, ko 2013.gada jūnijā atbalstīja arī ES dalībvalstis, ievieš kopīgus standartus koncesijas līgumu slēgšanai, lai tādējādi veicinātu godīgu konkurenci. Jaunie noteikumi arī nosaka jaunus piedāvājumu atlases kritērijus, ļaujot bez cenas ņemt vērā arī piedāvājuma ekoloģiskos un sociālos aspektus un stimulēt inovatīvus risinājumus. Tas palīdzēs nodokļu maksātāju līdzekļus efektīvāk izmantot visas sabiedrības interesēs, nodrošinot kvalitātes un cenas līdzsvaru.
Aptuveni 18% no valsts iekšzemes kopprodukta līdzekļiem tiek novirzīti publisko būvdarbu, preču vai pakalpojumu iepirkšanai. Tas nozīmē, ka publiskais iepirkums ir efektīvs līdzeklis sabiedrisku mērķu sasniegšanai. "Iedzīvotājiem ir tiesības prasīt, lai valsts līdzekļus tērētu efektīvi. Tas arī ir pamatā šodien pieņemtajiem publiskā iepirkuma noteikumu uzlabojumiem," norādīja par parlamenta nostāju attiecībā uz publisko iepirkumu atbildīgais deputāts Marks Tarabella.
"Jaunie noteikumi par koncesijas līgumiem ir nozīmīgs solis iekšējā tirgus stiprināšanai. Tie ļaus veidot labvēlīgu ekonomisko vidi, kuras ieguvēji būs gan publiskās iestādes, gan uzņēmēji, gan arī ES iedzīvotāji. Tagad spēles noteikumi būs zināmi visiem," norādīja deputāts Filips Juvēns, kurš bija atbildīgs par EP nostāju attiecībā uz koncesijas līgumiem.
Jaunais saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritērijs nosaka, ka publiskajām iestādēm piedāvājumu atlasē bez cenas un aprites cikla izmaksām jāņem vērā arī kvalitātes, vides, sociālie apsvērumi vai arī tas, cik inovatīvs ir iesniegtais piedāvājums. "Jaunie noteikumi ļaus pārtraukt zemākās cenas diktatūru un galvenokārt koncentrēties uz kvalitāti," norādīja Tarabella.
Deputātiem izdevās panākt jaunas procedūras pieņemšanu, kas stiprinās publiskā iepirkuma inovatīvos aspektus. Jaunā "inovācijas partnerība" ļaus publiskajām iestādēm izsludināt konkursus specifisku problēmu risināšanai, konkursa noteikumos nenosakot vēlamo risinājuma veidu, lai tādējādi ļautu līgumslēdzējai iestādei risinājumu izstrādāt kopīgi ar konkursa uzvarētāju.
Piedāvājumu iesniegšana turpmāk būs vienkāršāka, jo noteikumi paredz vienotu pieteikšanās anketu, kurā būs jānorāda vienīgi pašdeklarēta informācija, bet oriģinālie dokumenti būs jāiesniedz tikai konkursa uzvarētājam. Pēc Eiropas Komisijas (EK) aprēķiniem, tas varētu samazināt administratīvo slogu vairāk nekā par 80%. Jaunie noteikumi veicinās arī līgumu sadalīšanu, lai sniegtu iespēju pieteikties arī mazākiem uzņēmumiem.
Lai cīnītos pret sociālo dempingu un nodrošinātu darbinieku tiesību ievērošanu, jaunie noteikumi regulē arī apakšlīgumus un paredz stingrākas prasības attiecībā uz nesamērīgi zemas cenas piedāvājumiem. Savukārt uzņēmumiem, kas neievēros ES spēkā esošos nodarbinātības noteikumus, varēs atņemt tiesības piedalīties publiskajos konkursos.
Jaunajos noteikumos par koncesijas līgumiem uzsvērts, ka dalībvalstīm ir tiesības brīvi izlemt, vai tās vēlas publiskos būvdarbus vai pakalpojumus uzticēt valsts uzņēmumiem vai iepirkt no privātā sektora. Jaunā direktīva nepieprasa privatizēt publiskus uzņēmumus, kas sniedz pakalpojumus sabiedrībai. Papildus deputāti arī ņēma vērā, ka ūdens ir sabiedriska prece, un tāpēc atbalstīja ūdensapgādes jomas izslēgšanu no jaunajiem noteikumiem.
Direktīvas stāsies spēkā 20 dienas pēc to publicēšanas ES oficiālajā vēstnesī. Pēc tam dalībvalstīm 24 mēnešu laikā tās būs jāpārņem nacionālajā likumdošanā.