Bijušais Eirogrupas vadītājs un Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers ceturtdien atzina, ka viņš principiāli būtu gatavs kandidēt uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta posteni.
59 gadus vecais Junkers Luksemburgas valdības vadītāja amatā nostrādāja 19 gadus, ilgāk par jebkuru citu ES dalībvalsts premjeru.
Pašreizējā EK prezidenta Žozē Manuela Barrozu pilnvaru termiņš beidzas 31.oktobrī, un partijas jau sāk izraudzīties savus kandidātus šim amatam. Barrozu EK vadījis kopš 2004.gada.
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas notiks maijā. Jūnijā ES līderi izvirzīs kandidātu EK prezidenta postenim.
Lai izvirzītais kandidāts tiktu apstiprināts, viņam jāsaņem absolūtā EP deputātu vairākuma atbalsts.
EP līderi norāda, ka augstajam amatam būtu jāizvirza tās partijas galvenais kandidāts, kura iegūs visvairāk balsu EP vēlēšanās.
Taču pret šādu ierosinājumu iebilst vairāki Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi, tostarp Vācijas kanclere Angela Merkele.
Junkers tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem favorītiem uz šo posteni no Eiropas Tautas partijas (EPP), kas savu pretendentu uz EK prezidenta amatu izvēlēsies 6. un 7.martā Dublinā gaidāmajā kongresā.
"Es principā esmu gatavs, ja [EPP] programma un citas lietas būs apmierinošas," Vācijas radiostacijai RBB sacīja Junkers.
Junkers arī atklāja - ja viņa kandidatūra tiks izvirzīta, viņš prognozē sīvu sāncensību ar pašreizējo Eiropas Parlamenta (EP) prezidentu Martinu Šulcu, kurš arī tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem pretendentiem uz šo posteni un kura kandidatūru izvirzījuši EP sociāldemokrāti.
Tomēr kāds ES diplomāts decembrī pauda viedokli, ka Junkera kandidatūru viņa neatkarīgās pozīcijas dēļ varētu neatbalstīt vairāku ES dalībvalstu līderi, tostarp Vācijas kanclere.
Turklāt vārdā neminētais diplomāts norādīja, ka Junkers ticis minēts kā iespējamais pašreizējā Eiropadomes priekšsēdētāja Hermana van Rompeja pēctecis.
Tikmēr trešajam lielākajam EP politiskajam spēkam liberāļiem jāizvēlas starp diviem pretendentiem uz EK prezidenta amatu - ekonomikas komisāru Olli Rēnu un Liberāļu un demokrātu alianses (ALDE) līderi, bijušo Beļģijas premjerministru Giju Verhofstatu.