Vakar trīs Čehijas kreisi centriskās ievirzes partijas parakstīja vienošanos par koalīcijas izveidi, kopā tās kontrolēs 111 no 200 parlamenta deputātu mandātiem.
Tomēr gan prezidentam Milošam Zemanam, gan sabiedrībai ir šaubas par vairākiem kandidātiem, kuri tiek virzīti ministru amatiem, tādēļ vēl nav skaidrs, kad tiks apstiprināta sociāldemokrāta Bohuslava Sobotkas vadītā valdība. Līdz ar to politiskā krīze, kas Čehijā valda kopš pagājušā gada jūnija, kad skandālu dēļ atkāpās Petra Nečasa konservatīvā valdība, vēl nav pārvarēta.
Pagājušās nedēļas nogalē B. Sobotka (pirmais sociāldemokrāts kopš 2006. gada, kas varētu kļūt par Čehijas premjeru) jau iesniedza M. Zemanam jaunās valdības ministru sastāvu, bet vakar pievakarē tas nonāca arī atklātībā. Plānots, ka no 17 ministriem astoņi pārstāvēs sociāldemokrātus, kuri guva lielākos panākumus oktobrī notikušajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās. Seši ministru portfeļi būs miljardiera Andreja Babija vadītajai kustībai ANO, bet trīs ministru amati atvēlēti koalīcijas jaunākajiem partneriem – kristīgajiem demokrātiem.
B. Sobotka mudinājis prezidentu pēc iespējas ātrāk apstiprināt viņu un viņa izveidoto valdību, izsakot cerību, ka tā varēs uzsākt darbu jau janvāra vidū. Tomēr Reuters atgādina: «Zemans un Sobotka ir seni sāncenši, tādēļ Sobotkas piekritēji bažījas, ka Zemans vilcināsies ar viņa apstiprināšanu premjera amatā, cenšoties panākt, lai valdības sastāvā tiktu iekļauti prezidentam tīkami politiķi.» Pagājušā gada pavasarī M. Zemans kļuva par pirmo Čehijas prezidentu, kas ievēlēts nevis parlamenta, bet visas tautas balsojumā, un kopš tā laika ievērojami palielinājis savu ietekmi uz politiskajiem procesiem, liekot saprast, ka viņa leģitimitāte ir lielāka nekā iepriekšējiem prezidentiem. Pašreizējā politikā krīze M. Zemanam pat bijusi izdevīga, jo kopš P. Nečasa demisijas Čehijā pie varas ir pagaidu valdība, kuru pats prezidents dēvē par tehnisko, bet viņa nelabvēļi nekautrējas saukt par Zemana valdību, jo prezidents tajā iecēlis savus politiskos piekritējus.
Čehijas televīzija norāda, ka prezidents personīgu domstarpību dēļ plānojot noraidīt sociāldemokrātu Ļubomira Zaoraleka un Jirži Dienstbijera kandidatūras, – pirmais no viņiem pretendē ar ārlietu ministra, bet otrais – uz ministra bez portfeļa amatu. Prezidenta kanceleja apstiprinājusi, ka viņš nekādā gadījumā par aizsardzības ministru neapstiprinās ANO virzīto Martinu Stropnicki, jo šim kandidātam trūkst pieredzes, lai uzņemtos tik svarīgu amatu. Vēl pagājušajā nedēļā B. Sobotka uzstāja, ka prezidentam nav tiesību tikai politisku simpātiju dēļ noraidīt kādu no ministra kandidātiem, draudot šādu lēmumu apstrīdēt Konstitucionālajā tiesā. Svētdienas vakarā, uzstājoties televīzijā, viņš savu nostāju jau bija mīkstinājis, sakot, ka nepieciešamības gadījumā kāda noraidīta ministra amatu uz laiku pildīs pats – kamēr tiks atrasta piemērota kandidatūra. «Ceru gan, ka šāda nepieciešamība neradīsies,» uzsvēris sociāldemokrātu līderis.
Laikraksts Mlada Fronta Dnes vakar vēstīja, ka samērā lielas šaubas ir ne tikai par nosauktajiem ministru kandidātiem. Piemēram, sociāldemokrāts Svatpulks Ņemečeks ilgus gadus bijis Ostravas slimnīcas vadītājs, bet Eiropas Komisijas ziņojumā par korupciju šī slimnīca minēta starp iestādēm, kas regulāri par nepamatoti lielām summām iegādājusies medicīniskās iekārtas, turklāt daudzas no tām izrādījušās slimnīcai nevajadzīgas. Interešu konflikti tiek pārmesti gan mediju magnātam A. Babijam, kuram paredzēts finanšu ministra amats, gan citam kustības ANO aktīvistam – Antoņinam Praharam. Viņš ir līdzīpašnieks transporta pakalpojumu uzņēmumam Omega, taču tajā pašā laikā tiek virzīts transporta ministra amatam. Avīze Daily Pravo piebilst, ka vides aizstāvju aprindās pamatotu sašutumu izraisījusi ANO biedra Ričarda Brabeca nominēšana vides aizsardzības ministra amatam. Šis uzņēmējs ir pazīstams ar to, ka aktīvi darbojas ķīmiskās rūpniecības un mežu izstrādes biznesā, un viņa pretendēšanu uz vides aizsardzības ministra amatu citādi kā par absurdu nav iespējams nosaukt.