Saeima kārtējo reizi pagarinājusi Latvijas karavīru uzturēšanās termiņu Afganistānā līdz šā gada beigām. Mūsu valsts karavīru skaits NATO vadītajā ISAF (Starptautisko drošības atbalsta spēku) misijā ir viens no vismazākajiem – pat ne pusotrs simta. Vēl mazāks tas ir tikai Somijai un Mongolijai.
Jaunāko laiku Afganistānas karā Latvijas karavīri sāka piedalīties 2003. gadā.
Plānots, ka šogad jābeidzas NATO misijai Afganistānā, proti, 31. decembrī jānoslēdzas kopējai NATO spēku iesaistei ISAF formātā. Un tiek spriests par iespēju uzsākt jaunu atbalsta misiju šai valstij no nākamā gada. Tāpēc pēdējos gados tiek samazināts NATO spēkos iesaistīto valstu kaujas vienību karavīru skaits, jo turpmāk paredzēts, ka valstis apmācīs afgāņu spēkus, lai sagatavotu tos savas valsts patstāvīgākai pārvaldīšanai. Teorētiski arī Latvijai būs jāmaina savs darbības profils šajā zemē. Vai Latvijas karavīri pēc 2014. gada pilnībā atstās Afganistānu? Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins saka – Latvijas karavīri Afganistānā atradīsies līdz 2014. gada beigām, taču Latvija un pārējās valstis pašlaik gaida, kāda būs vienošanās ar Afganistānas prezidentu Hamīdu Karzajī par to, kas tiks darīts pēc 2014. gada. «ASV ir ļoti nopietnā sarunu procesā ar Karzajī valdību,» viņš norāda. Ir nepieciešams parakstīt divpusējo drošības līgumu, bet Afganistānas puse vilcinās. Kamēr sarunu process nav noslēdzies, netiek precizēti uzdevumi, ko valstis Afganistānā varētu darīt turpmāk.
K. Galkins atsaucas uz izskanējušu informāciju, ka starptautiskais karavīru kontingents Afganistānā tiks samazināts, jo jau tagad tā ir uzņēmusies daudz funkciju valsts pārvaldīšanā. Tomēr dažas valstis jau ir izvedušas savu karaspēku, citas – samazinājušas un turpina to darīt. K. Galkins norāda, ka izvestas tiek kaujas vienības, bet Latvijas karavīri darbojas atbalsta vienībā, kas nav paredzēta tiešiem kaujas uzdevumiem. No Afganistānas jau aizgājuši, piemēram, Nīderlandes un Dānijas karavīri. Igaunija pērn paziņoja, ka tā plāno izvest savus karavīrus no Afganistānas līdz 2014. gada vasarai.
Par ASV un Afganistānas sarunu rezultātu vēl pāragri spriest. «Tas būs viens no aktuālākajiem jautājumiem NATO samitā, bet ir grūti tagad izteikt prognozi, kā tas attīstīsies un kad būs gala lēmums. Protams, skaidrību gribas ātrāk, jo tas ir saistīts ar lieliem resursiem,» piebilst K. Galkins. NATO samits šogad notiks Lielbritānijā. Par Afganistānas jautājuma aktualizēšanu tajā izteicies NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Afganistānas karā Latvija jau iztērējusi desmitiem miljonu latu, bet citas valstis – savās valūtās rēķināmus miljardus.
ASV ar savu tuvāko sabiedroto atbalstu iebruka Afganistānā 2001. gada oktobrī, lai sakautu tur pie varas esošo islāmistu kustību Tāleban un notvertu 2001. gada 11. septembra terora akta organizatoru – Al Qaeda vadītāju Osāmu bin Lādenu. Viņš tika nogalināts 2011. gadā, bet miers šajā valstī tā arī nav iestājies. NATO vadītajā starptautiskajā operācijā Afganistānā kopš 2003. gada februāra Latvija regulāri nosūta gan savu bruņoto spēku kontingentu, gan arī civilos ekspertus.