Noziegumos pret cilvēci apsūdzētais bijušais Bosnijas serbu līderis Radovans Karadžičs nosūtījis vēl vienu vēstuli ANO Drošības padomei, aicinot to atzīt, ka savulaik starp viņu un amerikāņu diplomātu Ričardu Holbrūku noslēgta vienošanās, saskaņā ar kuru R. Karadžiču pēc labprātīgas aiziešanas no politikas nesauks pie atbildības par Bosnijas kara laikā no 1992. līdz 1995. gadam pastrādātajiem noziegumiem.
"Ja Drošības padome šo vienošanos neatzīst, tā sūta skaidru signālu pasaules valstu līderiem – sarunām un līgumiem ar diplomātiem, kurus starptautiskā sabiedrība sūta uz krīzes pārņemtiem reģioniem, nav nekādas jēgas, jo uz viņiem nevar paļauties," raksta R. Karadžičs, kura tiesas prāva Hāgā atsāksies
1. martā. Reuters norāda, ka šī ir jau otrā bijušā Bosnijas serbu līdera vēstule, kas adresēta ANO Drošības padomei. Pirmo dokumentu vairākas Drošības padomes amatpersonas, kas gan vēlējušās palikt anonīmas, nodēvējušas par "absurdu" un paziņojušas, ka to ignorēšot. Jāpiebilst, ka daudzi politiskie novērotāji uzskata, ka R. Holbrūks, kurš organizēja Deitonas miera līguma parakstīšanu, patiešām varējis izteikt kaut kādus solījumus R. Karadžičam (pats diplomāts gan to noliedz), taču viņam kā starpniekam sarunās neesot bijis mandāta tādus izteikt. Starptautiskā krimināltiesa, kurā izskata bijušās Dienvidslāvijas teritorijā pastrādātos kara noziegumus (ICTY jeb Hāgas tribunāls), jau paziņojusi – pat ja vienošanās eksistējusi, tā neierobežo tiesas juridiskās pilnvaras.
Pašlaik Hāgā aktuālāka ir ar R. Karadžiča aizstāvību saistītā problēma. Jāatgādina, ka bijušais Bosnijas serbu līderis atteicies no advokāta pakalpojumiem un paziņojis, ka aizstāvēšot sevi pats, bet pēc tam ignorējis pirmās tiesas sēdes, pavēstot, ka viņam nav bijis laika tām sagatavoties. Lai palīdzētu šajā sagatavošanās procesā, tiesa par R. Karadžiča advokātu iecēlusi britu juristu Ričardu Hārviju, kurš iepriekš strādājis vairākos Lielbritānijas un starptautiskajos tiesas procesos krimināltiesību un cilvēktiesību jomā, bet Hāgas tribunālā aizstāvējis kara noziegumos apsūdzētos Kosovas albāņus. Taču pagājušās nedēļas nogalē R. Karadžičs protestēja pret šo kandidatūru, paziņojot, ka tiesas ieceltais aizstāvis "ir citas nacionalitātes cilvēks, kurš nezina manu dzimto valodu, nav manas ticības biedrs un vispār ir tālu no Bosnijas problēmām". Kaut gan Hāgas tribunāls uzsver, ka šajā situācijā vainojams pats R. Karadžičs, jo viņam piedāvāts izvēlēties advokātu no tribunāla sagatavota saraksta, Bosnijas serbu līderis uzsvēris, ka šajā sarakstā bijuši tikai viņam nepieņemamu advokātu vārdi.
Tribunāla preses sekretāre Nerma Jelačiča paziņojusi, ka problēmu ar R. Karadžiča advokātu paredzēts atrisināt tuvāko nedēļu laikā. "Viņš, protams, var turpināt sevi aizstāvēt arī pats. Taču, ja Karadžičs atkal sarīkos obstrukciju tiesas procesā, šāda iespēja viņam tiks liegta un tiesas ieceltais advokāts uzņemsies visas viņa aizstāvības pilnvaras," skaidrojusi N. Jelačiča.