Pēc vairākiem augsta ranga arestiem par korupciju Turcijā no darba atstādināti pieci policijas priekšnieki, ziņo mediji.
Policija atteikusies komentēt šos arestus un tiem sekojošās atlaišanas, kas šokējušas visu valsti un izprovocējušas aicinājumus valdībai atkāpties.
Turcijas valdība paziņojusi, ka respektēs tiesas procesu šajā lietā.
"Tiesas procesam jānoslēdzas ātri un rūpīgi," norādījis Turcijas premjerministra vietnieks Bilents Arinčs.
Savukārt Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans paziņojis, ka vairāku desmitu cilvēku arests augsta ranga kukuļošanas lietā ir "neglīta operācija" pret viņa vadīto valdību un uzsvēris, ka nekādas politiskās sazvērestības netiks pieļautas.
Plašā policijas operācijā otrdien tika arestētas vismaz 50 personas, tostarp vairāku ministru dēli. Arestētās personas tiek turētas aizdomās par kukuļņemšanu un korupcijas veicināšanu attīstības projektos un celtniecības atļauju sagādāšanu aizsargājamos apgabalos apmaiņā pret naudu, kā arī zelta kontrabandu un naudas atmazgāšanu, ziņo mediji.
Arestēto vidū ir iekšlietu ministra Muamera Gulera, ekonomikas ministra Zafera Čaglajana un vides ministra Erdogana Bajraktara dēli, kā arī pazīstami uzņēmēji un birokrāti, tostarp Turcijas valsts bankas "Halkbank" prezidents Sulejmans Aslans.
Prese ziņoja, ka viena no izmeklēšanām šajā lietā koncentrējas ap azerbaidžāņu uzņēmēju Rezu Zarabu, kurš tiek turēts aizdomās par kukuļošanu, lai noslēptu nelegālu zelta pārdošanu Irānai ar "Halkbank" starpniecību.
Policija arī konfiscēja 4,5 miljonus dolāru (2,3 miljonus latu) skaidras naudas, kas bija paslēpta kurpju kastēs Aslana mājā, atsaucoties uz informētiem avotiem, ziņoja privātā ziņu aģentūra "Dogan".
Šai operācijai sekojošie policijas priekšnieku aresti ir izraisījuši asu kritiku opozīcijas rindās.
"Šis ir lielākais skandāls republikas vēsturē. Premjerministram ir jāatkāpjas," norādīja opozīcijā esošās Republikāniskās Tautas partijas (CHP) politiķis Engins Altajs.
Turcijas valdība tikmēr uzsvērusi, ka respektēs ikvienu tiesas pieņemto lēmumu un nekādi nemēģinās bloķēt tiesvedību.
Pēc tikšanās ar Erdoganu un vairākiem ministriem Arinčs apstiprināja, ka korupcijas lietā arestēts 51 cilvēks, tostarp trīs ministru dēli.
"Mēs ticam, ka mūsu ministri ir nevainīgi. Ja ir apsūdzības korupcijā un naudas atmazgāšanā, tiesu sistēmai tās jāizgaismo," norādīja premjerministra vietnieks.
Arinčs policijas veikto reidu nodēvēja par psiholoģisku karu pret Erdogana Taisnīguma un attīstības partiju (AKP), bet nepaskaidroja, kas stāv aiz šīs "labi izplānotās" kampaņas pret valdību.
Izskanējušas baumas, ka policijas izmeklēšana varētu būt saistīta ar publisko strīdu starp Turcijas premjerministra Redžepa Tajipa Erdogana valdību un bijušo premjera sabiedroto ietekmīgo musulmaņu garīdznieku Fethullahu Gulenu.
Gulens dzīvo trimdā ASV, bet viņam ir vērā ņemama ietekme vairākos Turcijas valsts aparāta atzaros, tostarp policijā, slepenajā dienestā un tiesu sistēmā. Viņa vadībā darbojas arī privātskolu tīkls.
Gulena nodibinātā kustība bija galvenā Erdogana Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) atbalstītāja un palīdzēja tai gūt uzvaru trīs vēlēšanās. Savukārt pagājušajā mēnesī valdība atklāja, ka plāno slēgt Gulena vadīto privātskolu tīklu.
Politologs Rusens Čakirs uzskata, ka nule kā notikušo policijas operāciju var uzskatīt par jaunu fāzi valdības un Gulena cīņā, piebilstot, ka Gulena kustība acīmredzot nolēmusi, ka "uzbrukums ir labākā aizsardzības taktika".
Pirmās pazīmes par nesaskaņām Erdogana un Gulena starpā bija manāmas jau 2012.gadā jautājumā par Turcijas izlūkdienesta vadītāja Hakana Fidena lomu. Jūnijā, kad Turcijā notika masu protesti pret valdību, attiecības pasliktinājās vēl vairāk.
Demonstrācijas iedragāja Erdogana tēlu, raisot bažas par autoritāru vadības stilu un centieniem uzspiest sabiedrībai islāma vērtības.
Lai gan Erdogans joprojām ir ietekmīgākā figūra Turcijas politikā, strīds ar Gulena kustību var izraisīt šķelšanos premjera partijā, uzskata analītiķi.
Nākamā gada martā Turcijā gaidāmas pašvaldību vēlēšanas, kas būs pārbaudījums Erdogana partijai, kura uzvarējusi trīs pēdējās parlamenta vēlēšanās pēc kārtas un 2011.gadā ieguva gandrīz pusi no visām nodotajām balsīm.
Augustā Turcijā paredzētas prezidenta vēlēšanas, bet 2015.gadā - parlamenta vēlēšanas.