Lietuva un Latvija kavē dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu, uzskata Kaido Simmermans, kurš iepriekš bijis gan Igaunijas dzelzceļa kompānijas "Eesti Raudtee" vadītājs, gan "Latvijas Dzelzceļa" galvenais inženieris, ziņo Err.ee
"Rail Baltica" kopuzņēmums nesāks darbu nākamā gada 1.janvārī, kā tas bija plānots iepriekš.
Simmermans norāda, ka kopuzņēmuma darbības sākšana kavējas Latvijas un Lietuvas neizdarības dēļ.
"Latvijas puse neiekļaujas noteiktajos projekta termiņos, savukārt lietuvieši nodarbojas ar novecojuša projekta attīstību. Latvieši nav pabeiguši konkursu, lai sameklētu firmu, kas veiks tehnisko izpēti, bet ar lietuviešiem vispār nav skaidrs, ko viņi grib. Tad viņi grib "Rail Baltica", tad negrib. Viņi vairāk nodarbojas ar tā dēvēto "Rail Baltica 1" projektu, kas tiks īstenots ar esošajiem sliežu ceļiem, un pat nedomā, ko darīt nākotnē, tāpēc viņi nesadarbojas ar latviešiem un igauņiem," uzsver Simmermans.
Jau ziņots, ka Lietuvas puse cenšas izmainīt projekta maršrutu tā, lai tas ietu caur Viļņu, un tas arī apgrūtina kopuzņēmuma veidošanu. Šādas darbības var novest pie tā, ka netiek ievēroti termiņi attiecīgā Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai.
Lietuvas Seims gatavojas izskatīt rezolūcijas projektu, kurā apsvērta iespēj radikāli mainīt dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" sliežu ceļu maršrutu, novirzot to nevis caur Kauņu, bet caur Viļņu.
Pret šo ieceri asi iebildusi sabiedriskās organizācijas "Vieningas Kaunas" ("Vienota Kauņa") valde, aicinot šādu rezolūciju nepieņemt.
Kā uzsvēris organizācijas valdes priekšsēdētājs Visvalds Matijošaitis, Kauņai ir būtiska loma Lietuvas uzņēmējdarbības, rūpniecības un loģistikas attīstībā.
"Nākamgad plānots atklāt Kauņas loģistikas centra intermodālo termināli. Tādēļ Seima deputātu nodoms svītrot Kauņu no "Rail Baltica" projekta ir neloģisks. Šāds lēmums varētu sāpīgi ietekmēt ne tikai Kauņu, bet arī visu Lietuvu," viņš paziņojis.