Valdība šodien apstiprināja Latvijas nacionālo pozīciju par šī gada 19.decembrī un 20.decembrī Eiropadomē izskatāmajiem jautājumiem. Decembra Eiropadomes darba kārtībā ir kopējā drošības un aizsardzības politika (KDAP), ekonomiskā un sociālā politika, ekonomiskā un monetārā savienība (EMS), migrācijas plūsmas, paplašināšanās, enerģētika, kā arī citi jautājumi.
Balstoties uz pērnā gada Eiropadomes uzdevumiem, šī gada Eiropadomē norisināsies diskusija par Eiropas drošības un aizsardzības turpmāko attīstību, kas būs strukturēta trīs blokos - KDAP efektivitātes, redzamības un ietekmes palielināšana, aizsardzības spēju attīstība un militārās rūpniecības stiprināšana. Eiropadomē paredzēts atbalstīt Eiropas Komisijas (EK) izstrādāto komunikāciju par Eiropas aizsardzības tirgu un industriju, kā arī augstās pārstāves ārlietu un drošības politikas jautājumos sagatavoto ziņojumu par Kopējās drošības un aizsardzības politikas attīstību. Tiks vērtēts trīs blokos sasniegtais progress, sniedzot vadlīnijas un uzdevumus turpmākajam darbam.
Lai veicinātu KDAP ietekmi, redzamību un efektivitāti, valstu un valdību vadītāji diskutēs par visaptverošās pieejas izmantošanu, nodrošinot savstarpēji saskaņotāku Eiropas Savienības (ES) politiku un instrumentu pielietošanu un palielinot koordināciju starp KDAP misijām un operācijām, kas darbojas vienā reģionā. Tiks uzsvērta ES sadarbības veicināšana ar partnervalstīm un starptautiskajām organizācijām, tostarp ES-NATO attiecību stiprināšana. Eiropadome pievērsīsies jauno apdraudējumu apkarošanas politikām tādās jomās kā ES Kiberaizsardzības politikas ietvars, ES Jūras aizsardzības stratēģija, sinerģijas veidošana starp KDAP un tieslietu un iekšlietu, kā arī robežu aizsardzības jomām.
Eiropas aizsardzības spēju attīstībā uzmanība tiks pievērsta tālākai resursu apvienošanas iniciatīvas attīstībai. Lai nodrošinātu spēku savietojamību ES, tiek rosināts veidot ES standartizācijas un sertifikācijas procedūras, kā arī veicināt caurskatāmības un savstarpējās uzticēšanās principus.
Eiropas militārās rūpniecības un tirgus stiprināšana paredz ES globālās konkurētspējas un patstāvības palielināšanu un ES nodarbinātības un izaugsmes uzlabošanu, vairojot ES aizsardzības industrijā iesaistīto dalībnieku, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), darbības iespējas un savstarpēju konkurenci, kā arī sniedzot ES atbalstu jaunu inovāciju radīšanai.
Latvija uzskata, ka Eiropadomes secinājumiem jākalpo kā vienotam valstu un valdību vadītāju signālam sabiedrībai un pasaulei par ES apņemšanos uzņemties lielāku atbildību par drošību, saglabājot un attīstot militārās un civilās spējas, atvēlot atbilstošus izdevumus aizsardzībai un garantējot KDAP pastāvīgu esamību ES darba kārtībā, regulāri izvērtējot panākto progresu un diskutējot augstākajā politiskajā līmenī. "Tāpat uzskatām, ka ir jāatbalsta tādu apstākļu veidošana Eiropas aizsardzības industrijā, kas vienlaikus veicinātu aizsardzības industrijas attīstību Latvijā un neliktu šķēršļus tās sadarbībai ar ES un NATO dalībvalstīm," sacīts Ārlietu ministrijas informatīvajā ziņojumā.
Eiropadome izskatīs paveikto izaugsmes un nodarbinātības attīstībā, kā arī tiks izvērtēta 2012 gada jūnijā apstiprinātā Izaugsmes un nodarbinātības pakta ieviešana, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībai, MVU finansēšanai, kā arī paveiktajam nodokļu jomā kopš 2013.gada maija.
Šī gada jūnijā Eiropadome vienojās, ka īstermiņa galvenā prioritāte būs banku savienības izveides pabeigšana un ka ir jāturpina darbs pie visiem pastiprinātas EMS pamatelementiem. Turpinot iesākto, Eiropadome pievērsīsies ES dalībvalstu un eirozonas ekonomiskās situācijas analīzei, izmantojot EK sagatavoto Ikgadējo izaugsmes ziņojumu un Agrās brīdināšanas mehānisma ziņojumu informāciju, kā arī izskatīs jautājumu par līgumiskām saistībām un ar tām saistītu solidaritātes mehānismu.
Ar līgumisko saistību un ar tām saistītā solidaritātes mehānisma palīdzību ir iecerēts veicināt reformas nozarēs, kuras skar izaugsmi, nodarbinātību, EMS veiksmīgu funkcionēšanu kopumā, kā arī novērst ekonomiskās grūtības pirms to izveidošanās. Eiropadome aicinās izveidot ekonomikas pārvaldības sistēmu, kas būtu balstīta Eiropas Semestrī un iekļautu sevī eirozonas valstis, kā arī aicinās rast veidu, kā līgumiskās saistības varētu būt pieejamas dalībvalstīm, kuras neietilpst eirozonā. Valstu un valdību vadītāji pārrunās līgumisko saistību pamatprincipus un finansiālo atbalstu solidaritātes mehānisma veidā.
Ņemot vērā, ka jaunā sistēma vēl nav pietiekoši detalizēti izstrādāta un ir aktuāli jautājumi par tās darbību, Latvija aicinās vēl turpināt sarunas par līgumiskajām saistībām un ar to saistīto solidaritātes mehānismu. "Vienlaikus uzskatām, ka būtu jāizvairās no solidaritātes mehānismu sasaistes un/vai iekļaušanas ES budžetā, ņemot vērā, ka vēl nav sasniegts Lisabonas līgumā paredzētais konverģences mērķis," sacīts informatīvajā ziņojumā.
Eiropadome apstiprinās lēmumu par sociālo un nodarbinātības rādītāju tablo izmantošanu Vienotajā nodarbinātības ziņojumā, sākot ar 2014.gada Eiropas Semestri, kā arī atkarībā no ES Ekonomikas un finanšu jautājumu padomes laikā pieņemtajiem lēmumiem, Eiropadomē tiks pārrunāts darbs pie Banku Savienības.
Eiropadome, turpinot oktobrī iesākto darbu, pievērsīsies migrācijas plūsmu jautājumam. Prezidentūra informēs Eiropadomi par lēmumiem, kurus pieņēma 5.-6.decembra Tieslietu un iekšlietu padome, balstoties uz izveidotās Rīcības grupas darba rezultātiem. Eiropadomē ir plānots pievērsties arī enerģētikas un paplašināšanās jautājumiem.