Brensons demonstrē tūristu kosmoplānu

© Scanpix

Simtiem cilvēku vēlu pirmdienas vakarā apmeklēja Kalifornijas Mohaves tuksnesī esošo kosmodromu, kurā miljardieris Ričards Brensons demonstrēja pirmo tūristiem domāto kosmosa kuģi pasaulē – SpaceShipTwo.

Paredzēts, ka tā regulāri lidojumi, kuru laikā cilvēkiem būs iespējams nokļūt ārpus Zemes atmosfēras robežām (vairāk nekā 100 kilometru augstumā virs mūsu planētas), sāksies 2011. vai 2012. gadā. Jau tagad vairāk nekā 300 interesentu iemaksājuši avansu par 200 000 dolāru vērtajām biļetēm.

"Tas būs sākums komerciāliem ceļojumiem kosmosā, un jau drīzumā ikviens varēs kļūt par astronautu," Reuters citē R. Brensona sacīto demonstrācijas pasākumā. 450 miljonus dolāru lielais Virgin Galactic budžets paredz uzbūvēt sešus kosmoplānus un tikpat daudz nesējlidmašīnu. Ar šīm lidmašīnām (tām dots vārds Eve par godu R. Brensona mātei) kosmoplāns, kurā atrodas seši pasažieri un divi piloti, tiks pacelts vairāk nekā 14 000 metru augstumā. Pēc kosmoplāna atvienošanās no nesējlidmašīnas iedarbosies tā hibrīddzinēji (tie pašlaik ir tikai izstrādes stadijā), un dažu sekunžu laikā lidaparāts uzņems ātrumu, kas vairākas reizes pārsniedz skaņas ātrumu. Tieši šajā brīdī pasažieri izjutīs vislielāko pārslodzi, bet jau pēc neilga brīža kosmoplāns būs sasniedzis Zemes atmosfēras robežu un tā pasažieri uz laiku nonāks bezsvara stāvoklī. Paredzēts, ka viss lidojums ilgs divarpus stundas, no kurām aptuveni piecas minūtes klienti varēs baudīt bezsvara stāvokli un, raugoties ārā pa lielajiem un ērtajiem iluminatoriem, pārliecināties, ka Zeme ir apaļa, stāstījis R. Brensons.

Sarunā ar AFP viņš piebildis, ka par plašāku kosmisko lidojumu pieejamību sācis domāt jau sen. "Man liekas, ka šī ideja pirmo reizi iešāvās prātā, kad pirms daudziem gadiem televīzijā vēroju amerikāņu astronautu nosēšanos uz Mēness. Es zinu, ka ir burtiski tūkstošiem cilvēku, kuri alkst doties kosmosā, un Virgin Galactic viņiem sniegs šādu iespēju," piebildis R. Brensons, kurš pats ir pazīstams kā liels piedzīvojumu meklētājs. Jāatgādina, ka jaunu impulsu viņa idejai deva inženieris Bārts Ratans (1986. gadā viņa pilotētā Voyager kļuva par pirmo lidmašīnu, kas bez nosēšanās vai degvielas uzpildes aplidojusi mūsu planētu). 2004. gadā tieši B. Ratana un viņa kompānijas Scaled Composites izstrādātais SpaceShipOne kļuva par pirmo privāto lidaparātu pasaulē, kam vairākkārt izdevās pacelties augstāk par Zemes atmosfēras robežu un sekmīgi nosēsties uz planētas. Šis lidaparāts arī tika izvēlēts par prototipu kosmoplānam, taču pirmdien demonstrētais aparāts ievērojami atšķiras no sava priekšteča. Tas ir krietni lielāks (18 metru garumā), lai varētu uzņemt ne tikai pilotu (kā bija SpaceShipOne), bet divus pilotus un sešus pasažierus. Kosmoplāns apgādāts ar iespaidīgiem iluminatoriem, jo, kā norādījis R. Brensons, "neviens nemaksās par lidojumu kosmosā, ja viņš no tā neko neredz".

Jau šajā nedēļā tiks uzsākti kosmosa kuģa izmēģinājumi angārā, lai noskaidrotu, vai draudus nerada liela berze, tam lidojot cauri Zemes atmosfērai. R. Brensons norādījis, ka drošības jautājumiem tiks pievērsta vislielākā uzmanība, un personīgi, turklāt kopā ar savu ģimeni, dosies pirmajā oficiālajā lidojumā, kurā viņiem pievienosies arī B. Ratans. R. Brensons, apgalvojot, ka lidaparāts noteikti ir drošāks par amerikāņu šatliem, vērsis uzmanību uz to, ka Virgin Galactic izmanto tikai pašas jaunākās tehnoloģijas, bet NASA nereti ekonomijas nolūkos paļaujas uz pirms 50 vai 60 gadiem tapušām tehnoloģijām.

Sarunā ar Reuters televīziju R. Brensons atļāvies arī nedaudz pafantazēt, sakot, ka ar laiku Virgin Galactic varētu pievērsties arī suborbitāliem lidojumiem no kontinenta uz kontinentu. "Ceļš no Losandželosas līdz Austrālijai varētu prasīt aptuveni divas stundas. Es neesmu gatavs apsolīt, ka mēs varam to paveikt, taču nemēģinot nav iespējams gūt panākumus, tāpēc droši saku, ka mēs apsvērsim šādu iespēju," viņš teicis.

Pasaulē

Milzīgs akmens, kura izmērs tiek lēsts četru Everestu lielumā, ietriecās Zemē pirms vairāk nekā trim miljardiem gadu, un, saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem, tā ietekme varētu būt bijusi negaidīti labvēlīga mūsu planētas agrākajām dzīvības formām, raksta CNN.

Svarīgākais