Palestīniešu līdera Jasira Arafāta noslēpumainās nāves izmeklēšana atkal nonākusi strupceļā – franču eksperti atšķirībā no saviem šveiciešu kolēģiem secinājuši, ka nav ne mazākā pamata uzskatīt, ka viņš būtu noindēts ar toksisko poloniju210.
Pagaidām nav saņemts oficiāls slēdziens no krievu zinātniekiem, kuri arī veic 2004. gada novembrī mirušā un pirms gada ekshumētā līdera mirstīgo atlieku ekspertīzi. Tas gan netraucē palestīniešu amatpersonām apsūdzēt slepkavībā Izraēlu, bet J. Arafāta atraitnei Suhai izteikt minējumus, ka viņas vīra nāvē vainojams kāds no tuvākajiem līdzgaitniekiem.
Noslēpumaina nāve
75 gadus vecais J. Arafāts, kuru Izraēlas armija tobrīd bija bloķējusi viņa Rāmallas rezidencē Jordānas upes rietumkrastā, strauji izdzisa 2004. gada rudenī. Pirmās ziņas par viņa veselības stāvokļa pasliktināšanos parādījās oktobra vidū. Sākotnēji vietējie ārsti mēģināja līderi, kuram bija augsta temperatūra un vemšana, izdziedēt pašu spēkiem, ārstējot viņu no vēdera gripas. Kad tas nedeva rezultātus, tika saukti talkā arābu pasaules medicīnas spīdekļi, bet 29. oktobrī, pēc Izraēlas valdības piekrišanas saņemšanas, J. Arafāts tika pārvests uz Persī militāro hospitāli Parīzē. Taču arī franču ārsti nespēja nedz noskaidrot slimības cēloņus, nedz saprast, kā tā ārstējama. 4. novembrī J. Arafāts nonāca komā, bet vēl pēc nedēļas mira. Tā kā viņa atraitne un palestīniešu amatpersonas uzstāja, ka sekcija nav nepieciešama, franču ārsti secināja, ka nāves cēlonis ir spēcīga trieka un asins trombu veidošanās – tas gan nedod atbildi uz jautājumu, kas izraisījis slimību.
Lai gan palestīniešu varasiestādes uzsāka izmeklēšanu, tā drīz vien noklusa un aktualizējās vien pagājušā gada vasarā, pēc tam, kad S. Arafāta Lozannas radiofizikas institūta speciālistiem bija nodevusi bijušā vīra personiskās lietas, un tie secinājuši, ka tajās ir paaugstināts polonija līmenis. 2012. gada novembrī J. Arafāta mirstīgās atliekas tika ekshumētas un audu paraugi nodoti trim laboratorijām Šveicē, Krievijā un Francijā.
Pretrunīgi rezultāti
Novembrī pirmie ar savu slēdzienu nāca klajā šveiciešu zinātnieki. «Mūsu iegūtie rezultāti liecina ka saindēšanās teorija varētu atbilst patiesībai,» AP citē Lozannas Radiofizikas institūta direktora Fransuā Bošū sacīto. Viņš pavēstījis, ka J. Arafāta mirstīgajās atliekās konstatēts polonija210 daudzums, kas vismaz 18 reižu pārsniedz normu. Lai gan šveiciešu eksperts uzsvēris, ka, pamatojoties uz analīžu rezultātiem, iespējams tikai vērtēt varbūtību, nevis izteikt nepārprotamus apgalvojumus, palestīniešu puse viņa izteikumus interpretējusi kā atbalstu noindēšanas teorijai. Jo vairāk tādēļ, ka tam pamatu devis pats F. Bošū, izsakot minējumus, ka noindēšanai būtu bijuši nepieciešami tikai pieci mikrogrami polonija. «Tas ir ļoti niecīgs daudzums, ko viegli iespējams iebērt dzērienā vai ēdienā,» viņš sacījis.
Tomēr pie diametrāli pretēja secinājuma nonākuši Francijas zinātnieki, kuru ekspertīzes rezultāti kļuva zināmi otrdienas pievakarē. «Viņu ziņojumā noindēšanas teorija tiek absolūti izslēgta, pēc franču speciālistu domām, Arafāts miris no visaptverošas infekcijas, kuras cēlonis nav noskaidrots,» intervijā AFP sacījis speciālists, kurš iepazinies ar franču veiktās ekspertīzes tekstu. Tajā īpaši norādīts, ka polonija līmenis J. Arafāta mirstīgajās atliekās tikai nedaudz pārsniedz normālo, kas ir skaidrojams ar pīšļu ilgo atrašanos zemē, kur ir relatīvi augsta radona gāzes koncentrācija. Komentējot šo paziņojumu, britu biomediķis Nikolass Prīsts vērsis uzmanību uz to, ka paaugstināta polonija koncentrācija atrasta tikai kaulu pīšļos, un tas ir saprotami – tieši kauli aktīvāk absorbē augsnē esošo svinu. «Šo niansi saprot speciālisti, bet ne žurnālisti, taču arī šveiciešu ekspertīzē sacīts, ka citos audos paaugstināts polonija līmenis nav konstatēts,» viņš uzsvēris. Britu eksperts, kurš savulaik sekoja līdzi bijušā Krievijas Federālā drošības dienesta aģenta Aleksandra Ļitviņenko veselības stāvoklim (viņš ir viens no retajiem cilvēkiem, kas noindēts ar poloniju), arī uzsvēris, ka slimības aina J. Arafātam bijusi pavisam atšķirīga. «Saindējoties ar poloniju, cilvēkam izkrīt mati un tiek bojātas kaulu smadzenes. Ļitviņenko gadījumā abi šie simptomi bija skaidri novērojami, bet Arafāta – ne.» AP norāda, ka Krievijas zinātnieku atzinums vēl nav publiskots, taču palestīniešu amatpersonas vēstījušas, ka krievi sliecas piekrist šveiciešiem – J. Arafāta nāve varētu būt saistīta ar toksisku saindēšanos. Tajā pašā laikā krievu speciālisti uzsvēruši, ka tas nenozīmē noindēšanas teorijas atbalstīšanu.
Viegli saprotamu neizpratni par šiem ekspertu paziņojumiem paudusi S. Arafāta. «Mani šīs pretrunas ir satriekušas. Ko lai mēs tagad domājam? Ekspertiem taču vajadzētu nonākt pie vienprātīga secinājuma,» viņa sacījusi Parīzē notikušajā preses konferencē. AFP vēsta, ka S. Arafāta uzsvērusi – izmeklēšana turpināsies, līdz tiks noskaidroti vainīgie viņas vīra nāvē.
Savējie vai ienaidnieki?
Palestīniešu amatpersonām vainīgos nav tālu jāmeklē. Tafiks Tiravi, kurš 2004. gadā vadīja palestīniešu izlūkdienestu, bet pašlaik vada komisiju, kas izmeklē viņa nāves apstākļus, bez aplinkiem paziņojis: «Mēs uzskatām, ka Izraēla ir pirmā, galvenā un vienīgā aizdomās turamā Arafāta nāvē.» Šīs teorijas piekritēji parasti atsaucas uz kādu toreizējā Izraēlas premjerministra Ariela Šarona interviju laikrakstā Ma’ariv. 2004. gada septembrī, komentējot divu kaujinieku grupējuma
HAMĀS līderu likvidāciju, viņš sacījis: «Attiecībā uz Arafātu mēs rīkosimies līdzīgi – kad būs pienācis īstais un piemērotākais brīdis.» Jāatgādina, ka laikā no 2000. gada rudens līdz 2004. gada rudenim Izraēlas armija veica vairāk nekā 150 operāciju, kuru laikā tika likvidēti pazīstami palestīniešu kaujinieku grupējumu līderi. Ne mazāk svarīgi (protams, ja J. Arafāts patiešām noindēts ar poloniju) ir tas, ka Izraēla ir viena no tām retajām pasaules valstīm, kuras rīcībā, pateicoties realizētajai kodolieroču programmai, varētu būt šī retā ķīmiskā viela.
Tomēr nav pamata neieklausīties arī pašreizējā Izraēlas prezidenta Šimona Peresa sacītajā. «Ja kāds patiešām būtu vēlējies atbrīvoties no Arafāta, lode būtu vienkāršāks risinājums,» viņš izteicies. Jāatgādina, ka 2004. gada rudenī J. Arafāts bija faktiski izolēts, Izraēlas armija jebkurā brīdī varēja uzsākt ofensīvu, lai ieņemtu viņa štāba mītni. Interesanti, ka arī S. Arafāta vairākkārt izteikusies – viņai ir aizdomas, ka palestīniešu līderis kritis par iekšējas sazvērestības upuri. Šo teoriju atbalsta arī Fahmi Šabanehs – viens no palestīniešu speciālistiem, kuriem 2004. gadā tika uzticēts izmeklēt J. Arafāta nāves apstākļus. Viņš atgādinājis, ka šajā laikā palestīniešu vadībā bijusi novērojama šķelšanās, kas, visticamāk, bijusi saistīta ar cīņu par finansējuma dalīšanu. Jūlijā Rāmallā notika neveiksmīgs atentāta mēģinājums pret J. Arafāta kritiķi Nabilu Amru, kas saniknoja viņa klanu, tajā pašā mēnesī Gazā sākās nemieri, kurus izraisīja J. Arafāta brālēna Musas iecelšana par policijas priekšnieku. Oktobrī, tieši tajās dienās, kad palestīniešu līderis saslima, pret M. Arafātu tika veikts neveiksmīgs atentāta mēģinājums. «Toreiz Musa skaidri un gaiši paziņoja, ka tie nav izraēlieši, kas mēģinājuši viņu noslepkavot,» sarunā ar Reuters stāstījis F. Šabanehs, uzsverot, ka vainīgie J. Arafāta nāvē jāmeklē toreizējās palestīniešu valdības aprindās, turklāt vairāki no viņiem augstus posteņus ieņem arī tagad.
***
JASIRS ARAFĀTS
- Īstais vārds – Mohammeds Abdels Raofs Arafāts el Kudva el Huseini
- Iesauku «Jasirs», kas arābiski nozīmē «Bezrūpīgais», ieguvis padsmitnieka gados
- Arābu pasaulē parasti dēvēts par Abū Amaru
- Dzimis 1929. gada 24. augustā Kairā
- 1933. gadā pēc mātes nāves kopā ar tēvoci pārcēlies uz dzīvi Jeruzalemē
- 1948. gadā atgriezies Ēģiptē
- 1956. gadā pabeidzis Kairas Karaļa Fahda universitātes Inženierzinātņu fakultāti
- 1958. gadā kopā ar vairākiem universitātes draugiem nodibinājis grupējumu AlFatah
- 1968. gadā grupējums, kas jau veicis nelielas teroristiskas operācijas pret Izraēlu, pievienojas Palestīnas Atbrīvošanas organizācijai (PLO)
- 1969. gadā tiek ievēlēts par PLO izpildkomitejas priekšsēdētāju
- 1974. gadā arābu valstu līderi atzīst PLO par palestīniešu vienīgo leģitīmo pārstāvi
- 1974. gadā uzstājas ANO Ģenerālajā asamblejā, runājot gan par olīvas miera zaru, ko ir gatavs sniegt Izraēlai, gan šauteni, kas tiks likta lietā, ja šo olīvas zaru nepieņems
- Līdz pat 1988. gadam PLO regulāri tiek apsūdzēta terora aktu rīkošanā pret Izraēlu
- 1988. gadā, uzstājoties ANO Ģenerālajā asamblejā, nosoda terorismu, atzīst Izraēlas tiesības uz pastāvēšanu un paziņo par Palestīnas valsts izveidošanu
- 1993. gadā paraksta Oslo miera līgumu ar Izraēlu, par ko vēlāk saņem Nobela miera prēmiju
- 1994. gadā pirmo reizi pēc 27 gadu pārtraukuma atgriežas Gazas joslā
- 1994. gadā kļūst par Palestīniešu pārvaldes vadītāju, divus gadus vēlāk tiek ievēlēts par prezidentu
- 2001. gadā pamudina palestīniešus uz nepakļaušanās kampaņu, kuras dēļ Izraēla pārtrauc kontaktus ar J. Arafātu, un nākamajā gadā viņš faktiski tiek bloķēts savā Rāmallas rezidencē
- 2004. gada 11. novembrī pēc mēnesi ilgas neizprotamas slimības mirst Persī militārajā hospitālī Parīzē
Avots: CNN
***
PAR MATA TIESU NO NĀVES
- 1972. gadā Jordānijā notiek asiņainas sadursmes starp palestīniešu pretošanās kustības kaujiniekiem un Jordānijas armiju, kuru laikā Jasiram Arafātam par mata tiesu izdodas paglābties no nāves. Saskaņā ar neoficiālu informāciju Jordānijas karalis Huseins devis rīkojumu viņu nogalināt, šādā veidā reaģējot uz iebrukumu, ko palestīniešu kaujinieki sarīkoja Minhenes olimpiskajā ciematā
- 1973. gadā Jasiru Arafātu, kurš pārcēlies uz Libānu, nesekmīgi mēģina likvidēt Izraēlas armijas īpašo uzdevumu vienība, kuras sastāvā ir arī nākamais ebreju valsts premjerministrs Ehuds Baraks
- 1982. gadā sākoties Izraēlas un Libānas karam, Izraēlas aviācija intensīvi bombardē tās ēkas Beirūtā, kurās varētu atrasties Jasirs Arafāts. Uzlidojuma rezultātā iet bojā simtiem cilvēku, taču viņam izdodas paglābties
- 1985. gadā Izraēlas aviācija bombardē Palestīnas atbrīvošanas organizācijas štāba mītni Tunisijas galvaspilsētā Tunisā. Palestīniešu līderis tajā brīdī ēkā neatrodas un izglābjas no nāves
- 1991. gadā Persijas līča krīzes laikā (palestīnieši tajā atbalstīja Irākas līderi Sadāmu Huseinu) automašīna, kurā atrodas Jasirs Arafāts, avarē uz šosejas Amana–Bagdāde. Neraugoties uz to, ka automašīna apmetusi vairākus kūleņus, palestīniešu līderis guvis tikai nelielas traumas
- 1992. gadā virs Lībijas tuksneša avarē Jasira Arafāta lidmašīna, kas veica reisu no Hartumas uz Tripoli. Sākotnēji tiek apstiprināta visu lidmašīnā esošo bojāeja, palestīnieši sāk sērot, taču pavisam negaidīti atklājas, ka Jasiram Arafātam – vienīgajam no cilvēkiem, kuri atradās lidmašīnā – izdevies izdzīvot. Pēc divu dienu pavadīšanas slimnīcā, viņš jau parādās sabiedrībā