ES turpina gaidīt Ukrainu

 

Ukrainā nerimstas protesta akcijas, kuru dalībnieki pieprasa valdību nenovirzīties no eirointegrācijas kursa un šonedēļ Viļņā paredzētajā samitā tomēr parakstīt asociatīvo līgumu ar Eiropas Savienību.

Lai gan Brisele ir mīkstinājusi savu nostāju attiecībā uz prasībām, kas jāizpilda Kijevai, politiskie novērotāji sliecas domāt, ka līgums netiks parakstīts – pat neraugoties uz to, ka Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs no samita apmeklēšanas nav atteicies.

«Eiropas Savienība ir gatava, un durvis ir vaļā. Pēdējais brīdis lēmuma pieņemšanai ir piektdienas rīts. Pagaidām vēl ir cerības uz līguma parakstīšanu, un cerības, kā zināms, mirst pēdējās,» paziņojis ES paplašināšanās lietu komisārs Stefans Fīle, vienlaikus atgādinot, ka piedāvājumi parakstīt šādu līgumu «netiek izteikti katru otro dienu vai katru otro nedēļu». Ukrainas laikraksti vakar vēstīja, ka Briseles vēlme parakstīt vienošanos ir tik liela, ka ES atteikusies no līdz šim uzstājīgi izvirzītās prasības – atbrīvot vai vismaz ļaut izbraukt uz ārzemēm ārstēties par dienesta pilnvaru pārkāpšanu notiesātajai bijušajai premjerministrei Jūlijai Timošenko. Jāatgādina, ka prezidents atteicies apžēlot J. Timošenko, kurai piespriests septiņu gadu cietumsods (tiesa, ekspremjere atrodas nevis kolonijā, bet slimnīcā), savukārt vairākkārtējie mēģinājumi parlamentā pieņemt likumu, kas ļautu viņai doties ārstēties uz ārzemēm, ir izgāzušies, un nav ilūziju, ka šādu likumu varētu pieņemt līdz 28. novembrim, kad sāksies Viļņas samits. Pati J. Timošenko vēlu pirmdienas vakarā paziņoja par badastreika uzsākšanu, uzsverot, ka to pārtrauks tikai tad, kad Ukraina parakstīs asociācijas līgumu. Viņas meita Jevgēņija vakar žēlojusies, ka viņai neļauj apmeklēt māti, vēsta RIA Novosti.

Par atteikšanos no līguma parakstīšanas Ukrainas amatpersonas paziņoja pagājušajā nedēļā. ES prezidents Hermans van Rompejs un EK vadītājs Žozē Manuels Barrozu bez aplinkiem pavēstījuši – Kijevas lēmums ir saistīts ar spiedienu no Krievijas puses, jo Maskava ir ieinteresēta iesaistīt Ukrainu muitas savienībā, kurā bez Krievijas ir arī Baltkrievija un Kazahstāna. Lai gan Krievija noliedz spiediena izdarīšanu, pietiek atgādināt vienu no premjera Dmitrija Medvedeva izteikumiem: «Ja ukraiņi ir izvēlējušies šo ceļu, lai viņi to iet. Tā ir viņu suverēna izvēle, taču lai pēc tam nenākas kost elkoņos, ja izrādīsies, ka viņi vairs nesaņem tās dividendes un labumus, uz kuriem cer. Un zaudē tās priekšrocības, kas viņiem ir.»

Ukrainas premjerministrs Mikola Azarovs uzsvēris, ka Ukraina neatsakās no asociācijas līguma parakstīšanas ar ES, taču Kijevai nepieciešama pauze, lai saprastu, kādu ietekmi šis līgums atstās uz valsts ekonomiku. Parakstot līgumu, Ukrainai jārēķinās ar to, ka Krievijas tirgū tai radīsies problēmas (pašā sliktākajā gadījumā – tas tiks slēgts), savukārt ES tirgū pēc Ukrainas precēm pieprasījuma nebūs. Kommersant Ukrainas izdevums, atsaucoties uz premjera administrācijas pārstāvjiem, raksta, ka Ukraina mēģina no ES izkaulēt izdevīgākus asociācijas līguma parakstīšanas nosacījumus. Tā vēlas, lai Brisele izmanto savu ietekmi un SVF ar atvieglotiem nosacījumiem piešķir Ukrainai 10 miljardu eiro lielu kredītu. Tāpat tiek lūgts atlikt iekšējo gāzes cenu paaugstināšanu, atļaut arī turpmāk dotēt rūpniecību, atcelt kvotas Ukrainā izgatavotās metalurģiskās rūpniecības produkcijai. Lielbritānijas sūtnis Kijevā Saimons Smits gan noliedzis, ka viņam būtu kas zināms par šādām sarunām: «Es neredzu nepieciešamības piešķirt papildu finansiālo kompensāciju Kijevai, jo Ukraina, ja vien parakstīs asociācijas līgumu ar ES, tāpat iegūs milzīgas priekšrocības un iespējas biznesam Eiropā.» Ar līdzīgiem paziņojumiem nākušas klajā arī citas amatpersonas, tomēr virkne ukraiņu politologu norādījuši, ka pašlaik radies iespaids – Briselei Ukrainai ir nepieciešama vairāk nekā otrādi.