Šodien publicētā Eirobarometra aptauja liecina, ka interneta lietotāji Eiropas Savienībā (ES) ir nobažījušies par kiberdrošību, informē Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecībā Latvijā.
Tam, ka šajā gadā ir palielinājies risks kļūt par kibernoziegumā cietušo, piekrīt 76% lietotāju, kas ir vairāk nekā pērn. Hakeru uzbrukumi bijuši vērsti pret 12% interneta lietotāju viņu profilos sociālajos plašsaziņas līdzekļos vai elektroniskajā pastā.
Lai gan 70% interneta lietotāju visā ES uzticas savām spējām izmantot internetu, lai iepirktos tiešsaistē vai veiktu darījumus internetbankā, faktiski to dara tikai 50% lietotāju. Šī lielā plaisa liecina par kibernoziedzības negatīvo ietekmi uz digitālo vienoto tirgu - bažas rada personas datu ļaunprātīgas izmantošanas draudi un tiešsaistes maksājumu drošība.
"Šī aptauja uzrāda kibernoziedzības graujošo ietekmi uz interneta lietošanu - pārāk daudz cilvēku izvēlas neizmantot pilnībā visas iespējas, ko mums sniedz internets. Tas traucē gan mūsu digitālajai ekonomikai, gan mūsu dzīvei tiešsaistē. Mums jāstiprina Eiropas sadarbība, pamatojoties uz Eiropas Kibernoziedzības centra darbu, lai cīnītos ar organizēto noziedzību pašā saknē," sacīja ES iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma.
Optimismu vieš tas, ka, salīdzinot ar 2012.gadu, vairāk ES iedzīvotāju uzskata, ka viņi ir labi informēti par kibernoziedzības draudiem. Tomēr mazāk nekā puse interneta lietotāju iepriekšējā gadā ir mainījuši savas tiešsaistes paroles.
Eirobarometra aptauja aptver vairāk nekā 27 000 iedzīvotāju visās dalībvalstīs un parāda arī, ka vairums respondentu izvairās no personas informācijas atklāšanas tiešsaistē. Vairākums aptaujāto joprojām uzskata, ka nav labi informēti par kibernoziedzības draudiem.
EK strādā, lai stiprinātu ES vispārējo reakciju uz kibernoziedzību un veicinātu pilsoņu kiberdrošības uzlabošanu. Janvārī izveidotais Eiropas Kibernoziedzības centrs (EC3) strādā pie kopīgas ES reakcijas uz kibernoziedzības draudiem. Sadarbība ar dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un palīdzība tām dalībvalstīs un aiz to robežām ir EC3 galvenā prioritāte.
Februārī komisija kopā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu pieņēma arī kiberdrošības stratēģiju ES. Prioritātes šajā jomā ir palīdzēt dalībvalstīm noteikt un risināt to kibernoziedzības apkarošanas spēju nepilnības, kā arī veicināt sadarbību starp EC3, dalībvalstīm un citiem dalībniekiem.
Turklāt augustā ES ir pieņēmusi jaunus noteikumus, kas stiprina Eiropas aizsardzību pret kiberuzbrukumiem. Tas ietver, ka tiek noteikta kriminālatbildība par "robottīkliem", tas ir, inficētu datoru tīkliem, kuru pārstrādes jauda ir padarīta izmantojama kiberuzbrukumiem, un citiem instrumentiem, ko izmanto kibernoziedznieki. Tā ievieš arī jaunus atbildību pastiprinošus apstākļus un stingrākus kriminālsodus, lai efektīvi novērstu plaša mēroga uzbrukumus informācijas sistēmām. Turklāt direktīva uzlabo pārrobežu sadarbību starp ES dalībvalstu tiesu iestādēm un policiju.
Eirobarometra aptauja tika veikta šāgada maijā un jūnijā.