Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) atbalsta "Baltic News Service" (BNS) Lietuvas redakcijas žurnālistu tiesības neatklāt savus informācijas avotus, par kuriem pēc BNS publikācijas par Lietuvas Valsts drošības departamenta ziņojumu interesi izrādījuši Īpašās izmeklēšanas dienesta darbinieki, teikts šodien izplatītajā LŽA paziņojumā.
LŽA solidarizējas ar kolēģiem un nosoda Lietuvas tiesībsargu izdarīto spiedienu - sešu BNS darbinieku nopratināšanu, kratīšanu BNS redaktores mājās, datoru izņemšanu. Latvijas kolēģus īpaši uztrauc tiesībsargājošo institūciju pārstāvju brutālā izturēšanās pret žurnālistiem, kāda parasti raksturīga nedemokrātisku režīmu attiecībām ar medijiem un to pārstāvjiem.
LŽA notikušo Lietuvā uzskata par bīstamu precedentu, kas liecina par preses brīvības līmeņa pazemināšanos. "Pilnībā atbalstām Lietuvas Žurnālistu savienības prasību izmeklēt un izvērtēt Īpašās izmeklēšanas dienesta darbinieku rīcību pret BNS žurnālistiem," teikts paziņojumā.
Latvijas Žurnālistu asociācija atgādina, ka Latvijas mediju vide ir pārdzīvojusi līdzīgu gadījumu, kad 2010.gadā kratīšana tika veikta LTV žurnālistes Ilzes Naglas mājās. Šī gada vasarā Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina, ka Naglas gadījumā pārkāpts Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants par vārda brīvību, lēmumu pamatojot ar argumentu, ka konkrētajā lietā netika sniegti atbilstoši un pietiekami iemesli kratīšanas veikšanai.
Paziņojumu parakstījusi LŽA valdes priekšsēdētāja Anda Rožukalne.
Kā ziņots, Lietuvā saasinās konfrontācija ap pagājušajā nedēļā neskaidros apstākļos atklātībā nonākušajiem Valsts drošības departamenta (VSD) materiāliem attiecībā uz iespējamiem informatīvajiem uzbrukumiem pret valsts augstākajām amatpersonām, tostarp prezidenti Daļu Grībauskaiti.
Asu mediju un politiķu reakciju izraisījušas Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienesta (STT) metodes, ar kurām tas cenšas noskaidrot, kā šī informācija nonākusi mediju rīcībā.
STT ceturtdien bija aizvedis uz nopratināšanu savā galvenajā ēkā ziņu aģentūras BNS žurnālistes, konfiscējot vairākus datorus, vienas žurnālistes mājās sarīkojis kratīšanu viņas bērnu klātbūtnē, bet jau pirms tam nakts laikā veikta kratīšana kādas Seima kancelejas darbinieces mājās.
STT pratinājis BNS galveno redaktori Jūrati Damulīti un viņas vietnieci Jūrati Skerīti. Kā pastāstījusi aģentūras direktore Jurga Eivaite, Damulīte devusies uz nopratināšanu un pazudusi uz sešām stundām. Kā vēlāk noskaidrots, šai laikā izmeklētāji veikuši kratīšanu žurnālistes mājās viņas bērnu acu priekšā. Skerīte savukārt uz pratināšanu aizvesta no savas darbavietas Seimā un pēc atbrīvošanas nav varējusi komentēt notikušo, jo parakstījusies par pirmstiesas izmeklēšanas datu neizpaušanu.
Kā norādījusi aģentūra, "šāda mēroga bezprecedenta piespiedu līdzekļi, kas dezorganizējuši BNS darbu, ir neproporcionāli un neattaisnojami". Tās paziņojumā uzsvērts, ka žurnālista tiesības paturēt noslēpumā informācijas avotu ir viena no mediju brīvības garantijām un BNS šīs tiesības izmantos.
Ziņu aģentūra gatavojas vērsties pie ģenerālprokurora un STT vadītāja, pieprasot paskaidrojumus.