Šodien Briselē Eiropas Savienības amatpersonu uzraudzībā iecerējuši tikties Serbijas un Kosovas līderi, lai noskaidrotu, kā traktēt svētdien notikušās municipālās vēlēšanas lielākoties etnisko serbu apdzīvotajās Kosovas ziemeļu provincēs.
No vienas puses – gandrīz piektā daļa no serbiem pirmo reizi devās balsot vēlēšanās, kuras organizēja Kosovas valdība. No otras – lielākā daļa no aptuveni 50 000 cilvēku, kuri dzīvo reģionā, ignorēja Belgradas aicinājumus doties balsot, bet pāris vēlēšanu iecirkņos tika sarīkoti grautiņi.
Reuters atgādina, ka šo vēlēšanu raita norise vienlīdz svarīga bijusi gan Belgradai, gan Prištinai. Aprīlī tika panākta vienošanās, saskaņā ar kuru šīs vēlēšanas bija svarīgs indikators, lai nākamā gada janvārī ES uzsāktu iestāšanās sarunas ar Serbiju, bet jau tuvākajā nākotnē sarunas par pievienošanos savienībai cer uzsākt arī Kosova. Serbija nav mainījusi savu viedokli attiecībā uz 2008. gada februārī pasludināto Kosovas neatkarību, joprojām šo savu bijušo provinci neatzīstot par neatkarīgu valsti. Toties pirmo reizi vairāk nekā piecu gadu laikā amatpersonas Belgradā aktīvi mudināja Kosovā dzīvojošos serbus doties uz vēlēšanu iecirkņiem un izpildīt savu pilsoņu pienākumu attiecībā pret valsti, kuras pastāvēšanas leģitimitāti pašas apšauba.
Nebūs pārspīlēts, sakot, ka tā ir ļoti divdomīga politika, un tikpat divdomīgs ir vēlēšanu iznākums Kosovas ziemeļos. Svētdienas pievakarē no vairākiem Mitrovices pilsētas (tajā dzīvo gan serbi, gan Kosovas albāņi) vēlēšanu iecirkņiem tika saņemtas ziņas par maskās tērptu cilvēku iebrukumiem, no iecirkņiem tika padzīti vēlēšanu komisiju darbinieki un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotāji, vismaz vienā iecirknī iznīcinātas urnas ar balsošanas biļeteniem. ES īpašais pārstāvis Kosovā Samuels Žbogars sarunā ar Slovēnijas televīzijas kanālu RTS atzinis, ka trijos balsošanas iecirkņos vēlēšanas būtu jārīko no jauna, jo pēc notikušajiem grautiņiem vairs neesot iespējams noteikt balsošanas rezultātus.
Gan Serbijas un Kosovas amatpersonas, gan vēlēšanu novērotāji par grautiņu rīkotājiem pasludinājuši radikālos serbus, kuri pirms vēlēšanām aicināja boikotēt balsojumu un rīkoja kampaņu ar nosaukumu Nē! – tās plakāti, piemēram, Mitrovicē, bija redzami biežāk nekā kandidātu priekšvēlēšanu aģitācijas plakāti, vēsta BBC. Viens no boikota organizētājiem, vietējais politiķis Marko Jaksičs gan šos pārmetumus noliedzis, notikušajā vainojot tos politiskos spēkus, kas gājuši Belgradas un Prištinas pavadā. «Mums nebija nekādu iemeslu traucēt balsošanas procesam, jo viss noritēja saskaņā ar mūsu vēlmēm,» viņš sacījis, uzsverot, ka dažas stundas pirms balsošanas iecirkņu slēgšanas Mitrovicē vēlēt bija devušies ne vairāk kā 10% iedzīvotāju, līdz ar to boikotu var uzskatīt par izdevušos. Līdzīgu viedokli sarunā ar BBC paudis viņa domubiedrs Ņebojsa Jovičs. «Es aicinu visas puses – gan Serbijas valdību, gan starptautisko sabiedrību, gan Kosovas varasiestādes – saprast reālo situāciju šajā reģionā. 95% serbu nevēlas dzīvot Kosovas valstī. Mēs pieprasām tieši tādas pašas tiesības, kādas etniskie albāņi pieprasīja, pasludinot savu neatkarību no Serbijas,» viņš sacījis.
Belgradas radiostacija B92 vēsta, ka šodien Briselē tikties iecerējuši Serbijas premjers Ivica Dačičs, viņa vietnieks Aleksandrs Vučičs un Kosovas premjers Hašims Tači. Sarunās, kas noritēs ES augstās pārstāves ārlietu un drošības jautājumos Katrīnas Eštones klātbūtnē, tiks spriests par to, kā organizēt atkārtotu balsojumu Kosovas ziemeļos un nodrošināt, lai tajā piedalītos lielākā daļa serbu. Viss liecina, ka pret viņiem tiks izmantotas ekonomiskās sviras. Nevienam nav noslēpums, ka tieši Belgrada finansē Kosovas ziemeļu daļu – gan netieši, atbalstot savstarpējo tirdzniecību, gan tieši – maksājot pensijas un pat algas. «Ja jūs nevēlaties ņemt vērā savas valsts viedokli, esiet tik labi un vairs nenāciet pēc algām, kuras nodrošina Serbija,» bez aplinkiem paziņojusi ar A. Vučiča aizbildniecību izveidotās Kosovas serbu vēlēšanu listes Srpska aktīviste Danijela Vujičiča. Viņas paziņojums izraisījis sašutumu to Kosovas serbu vidū, kuri cerējuši, ka Belgrada allaž aizstāvēs savus tautiešus. «Mēs jūtamies nodoti. Serbijas amatpersonas iepriekš apgalvoja, ka vienmēr būs mūsu pusē, bet, kad nonācis līdz darbiem, bez liekiem sirdsapziņas pārmetumiem nolēmušas mūs atstāt albāņu varā – lai tikai ātrāk iestātos ES,» sacījis kāds sarūgtināts Mitrovices serbs. Savu vārdu viņš atteicies nosaukt, sakot, ka tagad baidās ne represijām ne tikai no Kosovas, bet arī Serbijas valdības puses.