Vatikāna banku tur aizdomās par līdzdalību naudas atmazgāšanā

Itālijas Itālijas finanšu policija sākusi izmeklēt naudas atmazgāšanas shēmas, Vatikāna bankai piederošajos kontos. Itālijas ierēdņi atklājuši faktus par transakcijām, kuras īstenotas, pārkāpjot likumdošanu par naudas atmazgāšanu, vēsta „The Daily Telegraph”.

Pēc izdevuma rīcībā esošās informācijas, darījumi par kopējo summu 180 miljoni eiro,iespējams, saistīti ar nekustamo īpašumu pirkšanas un pārdošanas operācijām.

Pašlaik Itālijas finanšu policija analizē transakcijas, kuras laikā no 2006. līdz 2008. gadam veiktas bankas „Unicredit” vienas nodaļas vairākos kontos. Šī bankas nodaļa atrodas Romas ielā Via della Conciliazione, blakus Svētā Pētera katedrālei. Izmeklētāji paziņojuši par apņemšanos nopratināt „Unicredit” vadību un par gatavību šīs lietas ietvaros pārbaudīt kontus citās Itālijas bankās.

Diemžēl, pat ja tiks pierādīta Vatikāna bankas kalpotāju vaina, iespēja saukt viņus pie atbildības ir maz ticama: Vatikāna bankas vadošie darbinieki parasti ieņem formālus amatus nelielajā pilsētvalstī, kura piešķīrusi viņiem diplomātisko imunitāti.

2009. gada septembrī demisionēja Vatikāna bankas bijušais prezidents Andželo Kaloija (Angelo Caloia), kurš šo posteni ieņēma 20 gadus. Pēc viņa demisijas pilnībā tika nomainīta bankas pārvaldnieku padome, kurā ietilpst pieci vadošie darbinieki.

Vatikāna banka, kas tāpat ir zināma kā Reliģisko rakstu institūts (Istituto per le Opere di Religione), ir profesionālu finansistu vadīta iestāde, kas atrodas Vatikāna teritorijā. Banka tieši ir pakļauta Kardinālu sapulcei un netieši – Romas Pāvestam. Vienlaikus bankas aktīvi neskaitās Svētā krēsla īpašums, jo Vatikāna finanšu balsts oficiāli ir labdarības fonds.

Pēdējais lielais skandāls ar Vatikāna bankas iesaistīšanu notika 1982. gadā, kad tika nogalināts Itālijas bankas „Ambrosiano” vadītājs Roberto Kalvi (Roberto Calvi), kuru sauca par „Dieva baņķieri”, bet iestāde, kuru apsūdzēja Sicīlijas mafijas naudas atmazgāšanā, kas iegūta no tirdzniecības ar narkotikām, bankrotēja. Lielākā daļa „Ambrosiano” akciju piederēja Vatikāna bankai.

Bankrota procedūras gaitā noskaidrojās, ka „Ambrosiano” ir parādā kreditoriem aptuveni 1,3 miljardus ASV dolāru, tomēr Svētais krēsls noraidīja apsūdzības bankas krahā un atteicās izmaksāt parādus no saviem fondiem. Tiesa, vēlāk Vatikāns izmaksāja kreditoriem kompensāciju 241 miljona dolāru apmērā, gan nosaucot to nevis par saistību izpildi, bet par labas gribas žestu. Atbildīgu par Kalvi nāvi Romas tiesa 2007. gadā atzina Itālijas mafiju.

Svarīgākais