Vācijā atrastas 1500 nacistu nolaupītas gleznas

Minhenē atrastas gandrīz 1500 gleznas, tostarp Pablo Pikaso un Anrī Matisa darbi, kurus savulaik nozaguši nacisti, svētdien ziņoja Vācijas nedēļas izdevums "Focus".

Policija atrada gleznas 2011.gadā, pārmeklējot 1956.gadā mirušā mākslas darbu kolekcionāra Hildebranda Gurlita dēla dzīvokli, jo Kornēliuss Gurlits tika turēts aizdomās par nodokļu nemaksāšanu.

Mākslas darbi, kuri bija paslēpti starp dažādiem krāmiem un vecām mantām, šodien vērti aptuveni miljardu eiro (aptuveni 700 miljonus latu), vēsta "Focus".

Kornēliuss Gurlits, kurš jau pārkāpis 80 gadu slieksni, dzīvojis savrupu dzīvi, galvenokārt iztiekot ar līdzekļiem, ko ieguvis par dažiem gadu gaitā pārdotiem darbiem.

Viņa tēvs ieguva šos mākslas darbus 1930., 1940.gados, kad nacistiskās Vācijas propagandas ministrs Jozefs Gēbelss bija uzticējis viņam gādāt par mākslas darbu eksportu.

Gurlita kolekcijā ir vairāku 20.gadsimta slavenāko mākslinieku darbi, tostarp Pablo Piksao, Anrī Matisa un vācu gleznotāju Maksa Bekmana, Emīla Noldes un Maksa Lībermana darbi.

Pirms Otrā pasaules kara un tā laikā nacisti Vācijā un visā Eiropā sagrāba savā īpašumā tūkstošiem mākslas darbu, lielākoties konfiscējot tos ebrejiem vai piespiežot pārdot par nesamērīgi zemu cenu.

No 1940. līdz 1944.gadam Vācu spēki no ebreju mājām Francijā konfiscēja aptuveni 100 000 gleznu un cita veida mākslas darbu.

Tūkstošiem mākslas darbu ir atgriezušies pie saviem īpašniekiem vai to pēctečiem, bet daudzi joprojām nav atradušies.

Pasaulē

Igaunijas valdošās koalīcijas padome pirmdien nolēma steidzami grozīt konstitūciju, lai atņemtu Igaunijā pastāvīgi dzīvojošajiem agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās, paziņoja premjerministrs un Reformu partijas priekšsēdētājs Kristens Mihals.

Svarīgākais