Kamēr Eiropas valstu galvaspilsētās tiek meklēta adekvāta atbilde ASV Nacionālās drošības aģentūras (NSA) veiktajiem noklausīšanās gadījumiem, skandāls vēršas plašumā.
Vakar arī Itālijas un Grieķijas laikraksti vēstīja, ka amerikāņu izlūkdienesta darbinieku rīcībā ir informācija par desmitiem miljonu noklausītu telefonsarunu.
AP atgādina, ka skandālu izraisījusi bijušā NSA darbinieka Edvarda Snoudena atklātā informācija, kas pakāpeniski sasniedz Eiropas valstu medijus. Nedēļa sākās ar to, ka Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Garsija Margalju izsauca ASV vēstnieku, lai uzklausītu paskaidrojumus par laikrakstā El Pais publicēto informāciju, kas liecināja – tikai 2012. gada decembrī vien NSA izsekojusi vairāk nekā 60 miljonus telefonsarunu. Vakar stafetes kociņu pārtvēra itāliešu Corriere della Sera, kas vēstīja, ka tajā pašā mēnesī Itālijā noklausītas vismaz 48 miljoni telefonsarunu, savukārt grieķu avīzes rakstīja, ka ASV vēstniecībā Atēnās (gluži tāpat kā Vīnē un Maskavā) uzstādītas speciālas iekārtas, kas ļauj vākt šos datus. Nav lielu šaubu, ka tikpat vērienīgu spiegošanu NSA izvērtusi arī citās valstīs, kas tiek uzskatītas par ASV sabiedrotajām un partnerēm. The Guardian rakstījusi, ka izspiegoti ne tikai desmitiem miljoni ierindas pilsoņu, bet arī vismaz 35 valstu vadītāji – prezidenti un premjerministri.
Visplašākā sašutuma vētra izcēlusies Vācijā, kas ne bez pamata uzskata sevi par vienu no uzticamākajām ASV sabiedrotajām. Kad vasaras sākumā kļuva zināms, ka noklausītas miljoniem vāciešu telefonsarunas, daudzos pilsoņos sašutumu izraisīja kancleres A. Merkeles taisnošanās, no kuras tā arī netapa skaidrs, cik plaša informācija vācu izlūkdienesta rīcībā ir par viņu aizokeāna kolēģu rosīšanos. Tagad sašutusi ir jau pati A. Merkele, jo kļuvis zināms, ka NSA noklausījusies arī viņas sarunas, turklāt jau kopš 2002. gada, kad viņa vēl nebija valdības vadītāja. A. Merkelei jau bijusi nepatīkama telefonsaruna ar ASV prezidentu Baraku Obamu, kurš apgalvojis, ka neko par šo noklausīšanos nav zinājis (gluži tāpat kā kanclere, kad par to sūdzējās Vācijas pilsoņi). Jau šajā nedēļā uz Vašingtonu dosies vācu izlūkdienesta vadītāji, kuru uzdevums ir ne tikai noskaidrot, kādēļ šāda noklausīšanās veikta, bet arī saņemt garantijas, ka tā vairs neatkārtosies. «Ja viņi atgriezīsies tukšām rokām, būs lielas problēmas,» sarunā ar AP prognozējusi Vašingtonas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra Eiropas filiāles direktore Hetere Konlija.
Viņa atgādinājusi, ka Vācijas tieslietu ministre Sabīna LeithoizereŠnarrenbergere jau atbalstījusi pagājušonedēļ Eiroparlamentā izskanējušo ierosinājumu pārtraukt sadarbību ar ASV programmas SWIFT ietvaros. Šī programma, kas tika apstiprināta pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem, palīdz ASV izlūkdienestiem izsekot teroristisko organizāciju un atsevišķu par terorismu aizdomās turētu cilvēku naudas plūsmām. AP norāda, ka tas ir ļoti svarīgs instruments cīņā pret terorismu. Lai gan kuluāros izskanējušas runas, ka domstarpības varētu apdraudēt sarunas par ASV un ES tirdzniecības līguma noslēgšanu, H. Konlija prognozē, ka tas nenotiks, jo abām pusēm šis līgums ir ļoti svarīgs un izdevīgs. Tomēr A. Merkeles preses sekretārs Štefens Zeiberts šonedēļ jau uzsvēris, ka Eiropas valstis uzstās uz to, lai līgumā tiktu iekļautas atsauces uz Eiropā spēkā esošajiem privāto datu aizsardzības standartiem, kas ir krietni stingrāki nekā ASV. Viņš akcentējis, ka runa ir arī par komercnoslēpumu aizsardzību, dodot mājienu, ka NSA aktivitātes varētu būt saistītas ar vēlmi izzināt Eiropas uzņēmēju biznesa noslēpumus.
Šajās dienās Vašingtonā viesojas arī Eiroparlamenta delegācija, kuras mērķis ir noskaidrot, cik plaši NSA izspiegojusi ES un tās dalībvalstu amatpersonas, kā arī meklēt risinājumus, lai noregulētu domstarpības. «Savstarpējā uzticība ir zudusi, un mums nāksies krietni pastrādāt, lai to atjaunotu – gan līderu, gan tautu starpā,» sarunā ar Reuters sacījis Eiroparlamenta ārlietu komisijas vadītājs Elmārs Broks. Daiļrunīgs apliecinājums viņa vārdiem ir lēmumi, kas šonedēļ pieņemti vairākās Eiropas valstīs. Laikraksts Soir vēsta, ka Francijas un Nīderlandes ministriem uzdots iegādāties mobilās ierīces, kuras spēj šifrēt telefonsarunas, savukārt Beļģijas premjers Elio di Rupo aizliedzis ministriem svarīgās sanāksmēs ienest viedtālruņus un mobilos tālruņus.