Spānija pirmdien pieprasījusi paskaidrojumus no ASV par iespējamo Spānijas pilsoņu un politiķu izspiegošanu.
Uz Spānijas Ārlietu ministriju tika izsaukts ASV vēstnieks Džeims Kostoss. Viņam tika darīts zināms, ka Spānija šādu spiegošanu uzskatītu par "nepiemērotu un nepieņemamu".
Spānijas Ārlietu ministrijas amatpersonas tikās ar ASV vēstnieku pāris stundas pēc tam, kad laikraksts "El Mundo" publiskoja slepenu dokumentu, kas liecina, ka ASV Nacionālā drošības pārvalde (NSA) mēneša laikā no 2012.gada 10.decembra līdz šā gada 8.janvārim Spānijā slepus ievākusi datus par vairāk nekā 60 miljoniem telefonsarunu.
Publiskotie materiāli liecina, ka NSA apkopoja datus par telefonsarunu dalībnieku tālruņu numuriem un atrašanās vietu, taču pats sarunu saturs nav ticis ierakstīts.
Spānijas Ārlietu ministrijas amatpersonas ASV vēstniekam uzsvēra, ka "ir svarīgi saglabāt uzticības klimatu, kas valda divpusējās attiecībās", un noradīja, ka šāda mēroga spiegošana, ja tāda patiesi notikusi, būtu nepiemērota un nepieņemama prakse starp valstīm, kas uzskata sevi par partneriem un draugiem.
Spānijas puse aicināja ASV varasiestādes sniegt visu nepieciešamo informāciju saistībā ar iespējamo telefonsarunu izspiegošanu, norādīts ministrijas paziņojumā.
Kostoss savā paziņojumā savukārt norādīja, ka dažām drošības programmām bijusi izšķiroša loma amerikāņu aizsardzībā, kā arī tās kalpojušas sabiedroto interešu aizsardzībai.
Vēstnieks solīja strādāt diplomātiski, lai atbildētu uz Spānijas bažām.
"El Mundo" tikmēr aicinājis Spānijas prokuratūru apsūdzēt NSA spiegošanā, norādot, ka šāda telefonsarunu izsekošana bez pienācīga tiesiskā pamatojama varētu nozīmēt kriminālpārkāpumu.
Atsaucoties uz bijušā NSA līdzstrādnieka Edvarda Snoudena nopludinātajiem materiāliem, medijos pēdējā laikā parādījušās daudzas publikācijas par ASV izlūkdienestu vērienīgajām izspiegošanas programmām. Publikācijas izraisījušas spriedzi Vašingtonas attiecībās ar daudziem sabiedrotajiem.