ASV specdienesti varētu būt izspiegojuši Merkeles telefonu kopš 2002.gada
ASV specdienesti, iespējams, izspiegojuši Vācijas kancleres Angelas Merkeles mobilo telefonu kopš 2002.gada, kad viņa vēl neieņēma valsts ietekmīgāko amatu, sestdien vēstīja vācu žurnāls "Der Spiegel".
Atsaucoties uz avotiem ASV izlūkdienestos, laikraksts "Bild am Sonntag" svētdien ziņoja, ka ASV prezidents Baraks Obama 2010.gadā ir informēts, ka specdienesti noklausās Merkeles telefonu, bet nav šo operāciju apturējis. Viņš ļāvis noklausīšanos turpināt.
"Der Spiegel" ziņoja, ka Merkeles mobilais telefons iekļauts ASV Īpašā datu ievākšanas dienesta (SCS) sarakstā un tur atradās arī 2013.gada pavasarī pirms Obamas vizītes Vācijā.
SCS dokumentā, kuru citējis "Der Spiegel", teikts, ka aģentūra nav "legāli reģistrējusi spiegošanas atzaru" ASV vēstniecībā Berlīnē, jo tāda atklāšana smagi kaitētu Savienoto Valstu attiecībām ar citām valstīm.
Laikraksts "Süddeutsche Zeitung" piektdien ziņoja, ka Merkeles mobilā telefona izspiegošana varētu būt notikusi no Savienoto Valstu Berlīnes vēstniecības, kas atrodas mazāk nekā kilometra attālumā no kancelejas.
Atsaucoties uz dokumentiem no 2010.gada, "Der Spiegel" vēstīja, ka šādi atzari ir aptuveni 80 vietās visā pasaulē, tostarp Romā, Parīzē, Madridē, Prāgā, Ženēvā un Frankfurtē.
Tomēr nav zināms, vai SCS ir ierakstījis sarunas, vai tikai datus par savienojumiem, norāda "Der Spiegel".
Jau vēstīts, ka Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle saistībā ar apsūdzībām par Merkeles izspiegošanu ceturtdien uz Ārlietu ministriju izsauca ASV vēstnieku. Savukārt nākamnedēļ uz ASV dosies Vācijas izlūkdienestu vadītāji, lai prasītu paskaidrojumus par kancleres mobilā telefona noklausīšanos.
Atsaucoties uz bijušā ASV Nacionālā drošības aģentūras (NSA) līdzstrādnieka Edvarda Snoudena nopludinātajiem materiāliem, medijos pēdējā laikā parādījušās daudzas publikācijas par ASV izlūkdienestu vērienīgajām izspiegošanas programmām. Publikācijas izraisījušas spriedzi Vašingtonas attiecībās ar daudziem sabiedrotajiem.
"Mēs nezinām, vai mēs redzam tikai aisberga virsotni vai arī citas valdības rīkojas tikpat nežēlīgā veidā," komentējot augošo spiegošanas skandālu, norādīja Šveices prezidents Ulrihs Maurers.
Laikraksts "Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung" ziņoja, ka trešdien telefonsarunā Obama sacījis Merkelei, ka nav zinājis par viņas izspiegošanu.
"Der Spiege" vēstīja, ka ASV prezidents apliecinājis, ka gadījumā, ja būtu ticis par to informēts, būtu to tūlīt pārtraucis.
Citi mediji ziņoja, ka arī Obamas padomniece nacionālos drošības jautājumos Sjūzena Raisa apliecinājusi vācu amatpersonām, ka Obama par Merkeles izspiegošanu neko nav zinājis.
Merkeles birojs ir atteicies komentēs kancleres un Obamas telefona sarunas saturu.
Baltais nams ir paziņojis, ka ASV neizspiego un neizspiegos Merkeles telefonsakarus, bet atteicies atklāt, vai tas nav darīts iepriekš.
Savukārt "Bild am Sonntag" vēsta, ka Obama gribējis būt sīki informēts par Merkeli, tādēļ NSA sākusi pastiprināti izsekot kancleres komunikāciju, izspiegojot ne tikai mobilo telefonu, ko viņa izmanto jautājumos, kas saistīti ar viņas vadīto Kristīgo demokrātu partiju (CDU), bet arī viņas šifrēto oficiālo darba telefonu.
Laikraksts vēsta, ka NSA speciālisti sekojuši līdzi ne tikai Merkeles telefonsarunām, bet arī nosūtītajām īsziņām.
NSA nav bijis pa spēka izspiegot tikai speciāli nodrošināto fiksēto telefona līniju Merkeles birojā.
"Bild am Sonntag" vēsta, ka iegūtā informācija nosūtīta pa taisno Baltajam namam, apejot NSA galveno bāzi.