Vašingtona izspiego visas Latīņamerikas valstis, pirmdien paziņojis bijušais britu laikraksta "The Guardian " žurnālists Glens Grīnvalds, kurš savās publikācijās atklātībai nodevis daudzus bijušā ASV izlūkdienestu darbinieka Edvarda Snoudena nopludinātos materiālus.
Uzrunājot mediju organizācijas sapulci, Grīnvalds solīja, ka viņš ziņos par katru šādu gadījumu, kas noticis šajā reģionā, kā arī brīdināja, ka atklātībai tiks nodots vairāk informācijas par izspiegošanu pašās ASV.
Pirmdien Francija un Meksika pieprasīja Vašingtonu steidzami sniegt paskaidrojumus par presē nonākušajiem jaunākajiem Snoudena materiāliem, kuros atklāts, ka Vašingtona veikusi vērienīgu izspiegošanu Meksikā un Francijā.
Nopludinātajos materiālos teikts, ka ASV Francijā izspiegojušas miljoniem telefonsarunu, kā arī uzlauzušas Meksikas prezidenta Filipes Kalderona e-pastu.
Grīnvalds - amerikāņu žurnālists, kurš dzīvo Brazīlijā - Starpameriku Preses asociācijas 69.asambleju uzrunāja, izmantojot videokonferenci.
Vairākas Latīņamerikas sanāksmes ir tikušas izspiegotas, arī Amerikas Valstu organizācijas forumi un tirdzniecības sarunas, sacīja žurnālists. Viņš arī atklāja, ka Snoudena nopludinātie materiāli tiek glabāti vairākās pasaules valstīs.
Snoudens jūnija sākumā nodeva britu laikrakstam "The Guardian" informāciju par ASV izlūkdienestu izmantotajām datu iegūšanas programmām, tostarp masveida telefonsarunu noklausīšanos un personu izsekošanu globālajā tīmeklī, analizējot videomateriālus, fotogrāfijas un e-pastus.
ASV 14.jūnijā Snoudenam izvirzīja apsūdzības spiegošanā un valsts īpašuma zādzībā. ASV varasiestādes tad izsludināja viņu starptautiskajā meklēšanā.
Sākotnēji Snoudens slēpās Honkongā, bet no turienes devās uz Krieviju, kur kopš 23.jūnija uzturējās Maskavas Šeremetjevas lidostas tranzītzonā. 1.augustā Snoudenam Krievijā tika piešķirts pagaidu patvērums un viņš varēja lidostu pamest.