Ja Lietuva lūgs Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) palīdzību, risinot jautājumu par savu piena produktu ievešanas aizliegumu Krievijā, tas var sarežgīt šo ražojumu atgriešanos Krievijas tirgū, otrdien paziņojis Krievijas galvenais sanitārais ārsts Genādijs Oņiščenko.
"Lietuvas amatpersonas izteikušās par šīs lietas nodošanu PTO. Ja notikumi attīstoties tā, mēs, protams, izturēsimies citādi," viņš brīdinājis. "Tad sāks darboties loģika, kuras mērķis ir nevis atvērt robežas, bet ievērot zināmas virtuālas procedūras."
Kā izteicies Oņiščenko, tāda Lietuvas rīcība bremzētu divpusējās konsultācijas un Krievijas Patērētāju aizsardzības dienesta "Rospotrebnadzor" inspektoru brauciens uz Lietuvu tiktu atlikts.
Tikmēr Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs otrdien intervijā Lietuvas Radio izteicies, ka tiekot darīts viss, lai problēmu atrisinātu pēc iespējas ātrāk, - esot likti lietā pat viņa personiskie kontakti. Tikpat liela nozīme esot bijusi apstāklim, ka Lietuvas delegāciju Maskavā aizvadītajā piektdienā vadījis Butkeviča padomnieks, kādreizējais Lietuvas vēstnieks Krievijā Antans Vinkus.
"Šoreiz nekautrēšos atzīt - ja nebūtu Vinkus kunga un manu sakaru ar pasaulē pazīstamiem bijušajiem sportistiem, kas pievērsušies politikai un pašlaik strādā Krievijas Valsts domē vai prezidenta biroja struktūrās un kuriem palikušas vislabākās atmiņas, tad nekādai Lietuvas delegācijai pie Oņiščenko kunga durvis nebūtu atvērušās," izteicies premjers.
Dienu iepriekš arī pats Oņiščenko atzina, ka pozitīva loma šādu konsultāciju sākšanā esot tam apstāklim, ka delegāciju vadīs Vinkus, kas savulaik, būdams vēstnieks, esot "pievērsis lielu uzmanību kvalitātes jautājumiem".
"Saruna bija ļoti lietišķa un konstruktīva. Oņiščenko kunga komandas cilvēki izteikušies, ka viņš nekad nav veltījis nevienai delegācijai tik daudz laika - divas stundas," paziņojis Butkevičs. Tiesa, premjers ar nožēlu atzinis, ka "dažas atbildīgas amatpersonas" Lietuvā esot ieteikušas uzņēmējiem nedoties uz Maskavu.
Pēc Butkeviča sacītā, ja Lietuva darbotos tikai ar PTO starpniecību, īsākais termiņš, kādā šī organizācija pieņēmusi lēmumu, ir seši mēneši, bet tas varot ieilgt līdz pat diviem gadiem. Tomēr valdības vadītājs norādījis, ka arī no šāda formāta Lietuva neatsakās un saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju PTO "iesaistījusies šai darbā caur Eiropas Komisiju".
Tikmēr Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārijas dienests un tā vadītājs Jons Miļus uztur tiešus kontaktus ar Krievijas veterinārijas un fitosanitārijas dienesta "Rosseļhoznadzor" vadītāju Sergeju Dankvertu, bet Lietuvas vēstnieks Krievijā Renāts Norkus strādā ar Krievijas Muitas departamentu.
Kā ziņots, no 7.oktobra Krievija noteikusi daļēju Lietuvas piena produktu ievešanas aizliegumu, skaidrojot to ar produkcijas neatbilstību Krievijas noteiktajiem mikrobioloģiskajiem un sanitāri ķīmiskajiem rādītājiem. Saskaņā ar neoficiālām ziņām Maskava vienlaikus pastiprinājusi kontroli arī pār gaļas un zivju importu no šīs valsts. Savukārt septembrī Krievija sāka detalizēti pārbaudīt kravas, kuru sūtītājvalsts ir Lietuva, sagādājot finansiālus zaudējumus Lietuvas kravu pārvadātājiem un loģistikas uzņēmumiem, bet nesniedzot nekādus oficiālus paskaidrojumus par savu rīcību. Pagājušajā nedēļā beidzot tika ziņots, ka pārbaudes atkal notiks parastajā režīmā.
Analītiķi uzskata, ka Krievijas spiedienam pret Lietuvu ir politiski iemesli - Lietuvas prezidentūra Eiropas Savienībā, ES Austrumu partnerības programma un novembrī Viļņā gaidāmais ES samits, kurā varētu tikt parakstīts asociācijas un brīvās tirdzniecības līgums starp ES un Ukrainu.