Krievijas televīzijas Pirmajā kanālā pagājušās piektdienas raidījumā "Cilvēks un likums" vēlreiz izskanējusi aizskaroša Viļņas 1991.gada 13.janvāra traģisko notikumu interpretācija, kas nedēļu pirms tam izraisīja skandālu Lietuvā. Šoreiz tā papildināta ar jauniem "argumentiem", vēsta portāls "Delfi.lt".
Proti, pārraidē likts noprast, ka Lietuva, kas "divus gadsimtus piederējusi Krievijas impērijai", aizmirsusi, ka par Viļņas novada atgūšanu tai jāpateicas Maskavai. Viļņas novadu, kas no 1919.gada līdz 1939.gada septembrim ar īsu pārtraukumu 1920.gadā piederēja Polijai, Lietuva atguva pēc līguma ar Padomju Savienību, taču drīz pēc tam valsts nonāca padomju okupācijā.
Baltijas valstīs jaunā pārraide nebija redzama, jo Lietuvas radio un televīzijas komisija (LRTK) pagājušajā trešdienā pieņēma lēmumu uz trim mēnešiem apturēt to PBK pārraižu translēšanu, kuru saturs veidots Krievijā, Baltkrievijā un citās pie Eiropas Savienības (ES) nepiederošās valstīs, un no piektdienas PBK pārtrauca autorprogrammas "Cilvēks un likums" rādīšanu Baltijā.
"Lietuva nez kādēļ noklusē, ka tikai 20 gadus bijusi brīva, bet 200 gadus bijusi Krievijas impērijas sastāvā. Jauniem cilvēkiem jāatgādina, kurš 1939.gadā atdeva Viļņas novadu Lietuvai un kādēļ Lietuva šo novadu neatdeva Baltkrievijai un Krievijai, kad izstājās no Padomju Savienības," paziņojis raidījuma vadītājs Aleksejs Pimanovs.
Kā ziņots, Lietuvas sabiedrībā sašutumu izraisīja 4.oktobra raidījums "Cilvēks un likums", kurā tika apgalvots, ka 1991.gada 13.janvārī uzbrukumā Viļņas televīzijas tornim neesot bijis neviena upura, kura nāvē būtu vainojama padomju armija, un viss notikušais esot liela Lietuvas varasiestāžu provokācija. Pārraidē piedalījās Krievijas pilsonis, bijušais Padomju Savienības Valsts drošības komitejas specvienības "Alfa" komandieris Mihails Golovatovs, ko Lietuva jau 22 gadus grib saukt pie atbildības saistībā ar šo uzbrukumu, kā arī Lietuvas Komunistiskās partijas darbonis Aļģimants Naudžūns un bijušais Lietuvas PSR prokurors Antans Petrausks.
Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni un Televīzijas un radio komiteju un pārtrauca televīzijas un radio raidījumus. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vairāki simti tika ievainoti.
Jaunajā raidījumā piedalījās arī Aleksandrs Kasperavičs, kas 1991.gadā vadīja Lietuvas kolaborantu televīziju, kura darbojās ieņemtajā Televīzijas un radio komitejā un tautā bija iedēvēta par "Kasparvīziju". Viņš solīja, ka drīzumā skatītāji varēšot arī uzklausīt 13.janvāra notikumu lieciniekus.
Vēlāk pārraidē tika pārspriesti Lietuvas krievvalodīgo interneta portālu komentāri, kuros lielākoties esot pausts atbalsts raidījuma veidotāju versijai un izteikta pateicība autoriem. Atgādināts arī par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāves Duņa Mijatovičas paziņojumu, ka Viļņas soļi "grauj mediju plurālismu".
Viļņas apriņķa administratīvā tiesa, izskatot LRTK prasību, pirmdien uz trim mēnešiem apturēja Baltijas valstīs raidošā "Pirmā Baltijas kanāla" (PBK) retranslāciju Lietuvā. Šis lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Kā atgādinājis LRTK vadītājs Edmunds Vaitekūns, komisija lēmumu par translāciju apturēšanu pieņēmusi pilnīgi vienprātīgi, savukārt tiesa analizējusi, vai sankcijas nav pārāk smagas. "Esmu dzirdējis žēlošanos, ka tādējādi tiekot ierobežota vārda brīvība. Bet padomāsim, par ko mēs runājam, par ko tiek diskutēts - tiek noniecinātas mūsu brīvības cīņas. Vai te var runāt par vārda brīvību? Visam ir robežas," viņš uzsvēris.