Pirātu uzbrukumi Gvinejas līcī visbiežāk tikuši vērsti pret starptautiskajiem kravas kuģiem, kopš 2010.gada nozogot produktus aptuveni 100 miljonu dolāru (52 miljonu latu) apmērā, liecina risku analīzes grupas "Risk Intelligence" veiktā pētījuma dati.
Jūras kriminālnoziegumi Nigērijas, Togo un Beninas piekrastēs pēdējo mēnešu laikā izraisījuši asas debates, atsevišķām organizācijām to nodēvējot par pirātisma centru, kur uzbrukumi piedzīvo strauju kāpumu.
Tomēr "Risk Intelligence" šos apgalvojumus noraida, jo, lai arī uzbrukumu veids ir mainījies, uzbrukumu skaits patiesībā ir samazinājies kopš 2009.gada, kad tika panākta amnestijas vienošanās ar dumpiniekiem Nigērijas dienvidos.
"Kopš amnestijas ieviešanas tie [uzbrukumi] ir samazinājušies," norāda "Risk Intelligence" jūras drošības nodaļas vadītājs Dirks Štefens.
Viņš pavēstīja, ka mainījies to kuģu veids, pret kuriem tiek veikti uzbrukumi, palielinot ziņoto incidentu skaitu.
"Atšķirība tagad ir tāda, ka vairāk bijuši mērķtiecīgi uzbrukumi pret kravas kuģiem," sacīja Štefens. "Vairums kuģu, kas iesaistīti starptautiskā tirdzniecībā, mēdz ziņot par uzbrukumiem."
Iepriekš pirāti parasti uzbruka vietējiem vai reģionāliem kuģiem, kuru apkalpei bija dažādi iemesli, tostarp politiski, lai neziņotu par to apzagšanu.
Starptautiskais Jūrniecības birojs (IMB), kuru finansē kuģu īpašnieki, jūlijā ziņoja, ka bruņotas laupīšanas un nolaupīšanas piedzīvo strauju kāpumu Rietumāfrikas piekrastē.
Lai arī "Risk Intelligence" šo apgalvojumu apstrīd, grupa norāda, ka pirāti Gvinejas līcī gūst līdz šim lielākos ienākumus.
"Kopš 2010.gada nozagti aptuveni 117 000 tonnu preču apmēram 100 miljonu dolāru vērtībā," vēsta grupa.
"Risk Intelligence" uzskata, ka risinājums šai situācijai jārod Nigērijas valdībai, jo zagto kravu pircēji un tirgotāji ir nigērieši un nigērieši veido pirātu komandas.