Turcijas apelāciju tiesas lēmums, ar kuru atstāts spēkā spriedums pret valsts apvērsuma plānošanā apsūdzētajām militārpersonām, radījis vēl dziļāku plaisu starp premjerministra Redžepa Tajipa Erdogana atbalstītājiem un pretiniekiem.
Jau labu laiku pirms trešdienas rītā gaidāmā sprieduma ap armijas uzslietajām barikādēm, kuras ielenca apelāciju tiesas ēku Ankarā, pulcējās simtiem cilvēku ar Turcijas karogiem un plakātiem, kuros tiesneši tika aicināti nekļūt par "klusējošiem noziedznieku aģentiem".
Taču viņu pūles bija veltas. Jau īsi pēc plkst.10 mediji paziņoja, ka vienā no svarīgākajām prāvām mūsdienu Turcijas vēsturē tiesneši taisījuši tieši tādu spriedumu, no kāda protestētāji baidījušies. Tiesneši atstāja spēkā zemākās instances spriedumu, ar kuru 237 bijušās militārpersonas tika notiesātas par šķietamu dalību valsts apvērsuma gatavošanā pret Erdogana valdību.
Vienlaikus gan tiesneši lēma par 88 notiesāto atbrīvošanu no cietuma.
Prāva bija saistīta ar tā dēvēto operāciju "Veseris". Kā apgalvo prokuratūra, tas bijis plāns, kā panākt Erdogana valdības gāšanu, kuru 2003.gadā izstrādājušas sekulāri noskaņotās militārpersonas. Gadu iepriekš vēlēšanās bija uzvarējusi Erdogana vadītā Taisnīguma un attīstības partija (AKP), kas tika izveidota uz iepriekš aizliegtās islāmistu kustības bāzes.
Cita starpā šķietamie sazvērnieki plānojuši Stambulas mošeju spridzināšanu, lai valstī izraisītu spriedzi, kas ļautu iejaukties armijai.
Par operāciju "Veseris" pirmo reizi 2010.gadā atklātībā pavēstīja laikraksts "Taraf", un prokuratūra sāka izmeklēšanu. Laika gaitā tika apcietinātas arvien jaunas un jaunas militārpersonas, tostarp bijušais gaisa spēku komandieris Ibrahims Firtina, bijušais karaflotes komandieris Ezdens Erneks un atvaļinātais ģenerālis Četins Dogans, kas savulaik bija komandējis pirmo armiju, kuras uzdevums ir Stambulas aizsardzība. Militārpersonas visas apsūdzības noraidīja, apgalvojot, ka viņiem inkriminētais plāns bijusi mācību simulācija, lai sagatavotu armijas reakciju uz ārkārtas situācijām.
Zemākās instances tiesa pagājušā gada septembrī šajā prāvā par vainīgiem kopumā atzina vairāk nekā 300 apsūdzētos. Savukārt vēl vairāk nekā 200 militārpersonas, akadēmisko aprindu pārstāvji, publicisti un opozīcijas politiķi tika notiesāti par līdzdalību citā šķietamā sazvērestībā - tā saucamajā "Ergenekon" lietā. Viņu vidū bija arī bijušais ģenerālštāba priekšnieks Ilkers Bašbugs.
Ņemot vērā trešdienas spriedumu, notiesāto izredzes panākt savu attaisnošanu Augstākajā tiesā ievērojami sarukušas.
Gan operācijas "Veseris" lietā, gan "Ergenekon" lietā apsūdzēto aizstāvība un opozīcija apgalvoja, ka prokuratūra esot falsificējusi pierādījumus. Piemēram, kompaktdiskos, kas tika datēti ar 2003.gadu, bija atrodami dati no 2005. līdz 2008.gadam. Falsifikācijas bijušas tik acīmredzamas, ka "pat bērns tās pamanītu", sarunā ar Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju "Deutsche Welle" (DW) atzina viens no advokātiem. "Tiesību studenti Vācijā par to smietos."
Taču trešdien Ankarā nesmējās neviens. Opozīcijā esošā sekulārā Republikāniskā Tautas partija (CHP) norādīja, ka spriedumu jau iepriekš uzrakstījusi pie varas esošā AKP. Erdogana pārveidotajai tiesu sistēmai ir jāpilda savs jaunais uzdevums, uzsvēra CHP pārstāvis Haluks Kodžs.
Erdogana pretinieki norāda, ka AKP veidotā valdība šobrīd kontrolē jau visas valsts institūcijas un ka neatkarīgu tiesu, kas varētu garantēt demokrātijas funkcionēšanu, vairs nav.
Tikmēr AKP aicina cienīt tiesas spriedumu, bet daudzi AKP atbalstītāji joprojām sevi uzskata par nedemokrātisko spēku uzbrukumu upuriem.
Armijai, kas iepriekš Turcijā baudīja lielu politisko ietekmi un pati sevi bija pasludinājusi par valsts sekulārās iekārtas aizstāvi, kopš 1960.gada gāzusi trīs civilās valdības.
1997.gadā bez tiešas militāras iejaukšanās armija piespieda atkāpties islāmistu premjerministru Nedžmetinu Erbakanu, kurš ir pašreizējā premjera Erdogana politiskais mentors.
Trešdienas tiesas spriedums šo plaisu starp Erdogana vadītajiem islāmistiem un sekulārajām aprindām tikai padziļinājis.