Varšavā svētdien notiks referendums par mēra Hannas Gronkevičas-Valcas atsaukšanu, un šis balsojums tiek uzskatīts par pārbaudījumu Polijas premjerministra Donalda Tuska vadītajai Pilsoniskajai platformai (PO), kuras pozīcijas arvien straujāk novājinās.
Tusks un Gronkeviča-Valca, kas Polijas galvaspilsētas vadītāja krēslā atrodas jau otro pilnvaru termiņu, mēģina pārliecināt varšaviešus referendumā nepiedalīties, lai tādējādi balsojums tiktu atzīts par nenotikušu.
Kā liecina aptauja, kuru laikā no 23. līdz 27.septembrim veicis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "TNS Polska", no 37% balsstiesīgo, kas gatavojas referendumā piedalīties, 66% grasās balsot par mēra atsaukšanu.
Gronkeviča-Valca, kas vienlaikus ir arī PO priekšsēdētāja vietniece, izsaukusi varšaviešu neapmierinātību ar sabiedrisko pakalpojumu cenu pieaugumu un infrastruktūras objektu, piemēram, jaunās metro līnijas būvniecības darbu kavēšanos.
Atbalsts Varšavas mēram mazinās tāpat kā viņas pārstāvētajai valdošajai partijai, kuru popularitātē pirmo reizi sešu gadu laikā pārspējusi opozīcijā esošā konservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS).
Tomēr neskatoties uz to, Gronkeviča-Valca joprojām ir populārākā politiķe Polijas galvaspilsētā, vēsta Polijas Radio.
Izvēloties starp četriem piedāvātajiem iespējamajiem kandidātiem uz Varšavas mēra amatu, 30% respondentu priekšroku devuši Gronkevičai-Valcai, kamēr atbalstu bijušo komunistu izveidotās Demokrātiskās kreiso alianses (SLD) pārstāvim Rišardam Kališam izteikuši tikai 22% aptaujāto varšaviešu.
Savukārt PiS kandidāts Pjotrs Glinskis saņemtu tikai 12% balsu, liecina sabiedriskās domas pētniecības organizācijas "MillwardBrown" veiktā aptauja. Tikmēr neatkarīgais politiķis Pjotrs Gužals, kurš uzsāka kampaņu par Gronkevičas-Valcas atsaukšanu, varētu cerēt tikai uz astoņiem procentiem balsu.
Vienlaikus 17% aptaujāto atzinuši, ka nezina, par ko balsotu.
"Zaudējums referendumā lielā mērā iedragās valdošās partijas prestižu," atzīst Varšavas Universitātes politikas zinātnes pasniedzēja Anna Materska-Sosnovska. "Tas var pavērt ceļu opozīcijas pretenzijām uz varu."
Ja mēra atsaukšana izdosies, likums prasa, lai premjers ieceļ komisāru, kuram jāuzņemas pilsētas vadība līdz jaunu vēlēšanu izsludināšanai. Lai referendumu atzītu par notikušu, tajā jāpiedalās vismaz trīs piektdaļām no to vēlētāju skaita, kas piedalījušies 2010.gadā notikušajās mēra vēlēšanās, tas ir, 29% jeb 389 430 balsstiesīgo pilsētnieku. Tomēr kopš jūnija saskaņā ar "TNS Polska" aptauju datiem to varšaviešu skaits, kas grasās piedalīties balsojumā, sarucis no 63 līdz 37%.
Tikmēr Polijas tautsaimniecības izaugsmes temps sasniedzis zemāko līmeni kopš 1997.gada, bet bezdarbs no 12,4% pērnā gada augustā pieaudzis līdz 13% šī gada augustā.
Tajā pašā laikā Tuska vadītās koalīcijas vairākums parlamenta apakšpalātā sarucis līdz divām balsīm.
Līdz ar to pieaugusi iespēja, ka vēl pirms 2015.gada, kad beidzas pašreizējās valdības pilnvaru termiņš, var nākties rīkot pirmstermiņa vēlēšanas. To atzinis arī pats Tusks, kurš pēdējo divu nedēļu laikā centies kliedēt baumas par finanšu ministra Jaceka Rostovska iespējamo gāšanu, kas varētu liecināt par jaunām domstarpībām valdošajā koalīcijā.
Kopš 20.augusta, kad tika izsludināts referendums par mēra atsaukšanu, Gronkeviča-Valca veikusi aktīvu kampaņu, personīgi apmeklējot varšaviešus to mājās un solot tiem, kas maksā nodokļus galvaspilsētā, atlaides sabiedriskajā transportā un citas priekšrocības.
Savukārt valdība septembrī apsolīja piešķirt finansējumu Varšavas apvedceļa iesaldētās būvniecības pabeigšanai.
2005.gada vēlēšanās pārliecinošs vairākums varšaviešu, kuru ienākumi trīskārt pārsniedz valsts vidējo līmeni, balsoja par PO. Taču viņu uzticība valdošajai partijai tiks pārbaudīta jau nākamgad gaidāmajās pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
"Neatkarīgi no tā, kas [svētdien] uzvarēs, nākamgad mēs pieredzēsim politiskās cīņas saasināšanos," atzīst Materska-Sosnovska.
Vēlēšanu iecirkņi svētdien tiks atvērti plkst.7 (plkst.8.00 pēc Latvijas laika), bet balsošana beigsies plkst.21.