Lietuvas valdība otrdien atzinusi, ka Krievija sākusi īstenot solītās sankcijas pret lietuviešu piena produkcijas ražotājiem, norādot, ka tas var negatīvi ietekmēt ražotājus un visu Lietuvas ekonomiku, vēsta "Vz.lt".
Premjerministrs Aļģirds Butkevičs vakarpusē Seima plenārsēdē izklāstīja valdības rīcībā esošo informāciju par Krievijas "piena karu" pret Lietuvu. Pēc viņa teiktā, vēl pirmdien lietuviešu kravas mašīnas ar piena produktiem laistas pāri robežai, bet otrdien no 29 mašīnām 18 nav atļauts iebraukt Krievijā.
"Līdz šim tikām vienīgi baidīti, bet nu jau sperti konkrēti soļi. Domāju, ka tas tikai paātrinās mūsu kontaktus ar Eiropas Komisiju un problēmu risinājumu meklējumus," izteicies valdības vadītājs.
Zemkopības ministrija iepriekš atzina, ka lietuviešu piena produkti jau tiek aizturēti Krievijas iekšējos muitas punktos, lai gan pāri robežai tos joprojām ļauj pārvest. Neoficiāli tas tiekot skaidrots ar informācijas sistēmas nedarbošanos, bet domājams, ka muitas punkti saņēmuši Krievijas galvenā sanitārā ārsta Genādija Oņiščenko apkārtrakstu par pieminēto aizliegumu.
Premjers norādījis, ka valdība ķērusies "pie visiem nepieciešamajiem un iespējamajiem līdzekļiem, lai atrisinātu šo problēmu". "Te vajadzīga visu partiju un politiķu saliedētība, nevainojot citam citu. Arī Eiropas Komisija aicinājusi izturēties nopietni, un to var saprast kā aicinājumu atturēties no šā jautājuma politizēšanas," viņš piebildis.
Butkevičs nav noraidījis iespēju, ka Lietuva saistībā ar Krievijas rīcību varētu vērsties pie Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO). "Taču sabiedrībai un politiķiem jāsaprot, ka šādu pieprasījumu var iesniegt tikai kopā ar EK, kura vēl spriež, ko un kad darīt," viņš sacījis.
Aicinājumus vērsties pie PTO iepriekš izteikusi gan prezidente Daļa Grībauskaite, gan Seima opozīcijas līderis Andrjus Kubiļus.
Valdības vadītājs savukārt norādījis, ka Lietuvas amatpersonas ar Krievijas pārstāvjiem diskutē par to, kādēļ šādi soļi pret Lietuvu tiek sperti. Atbildot uz deputātu jautājumiem, viņš noliedzis, ka valdības iecerētā "attiecību pārstartēšana" ar Krieviju nav attaisnojusies.
Vienlaikus Butkevičs atzinis, ka Maskava daudzkārt nereaģē uz Lietuvas centieniem, ka šopavasar panāktā vienošanās atjaunot starpvaldību komisijas darbību vēl nav īstenota un uz trim vai četrām šogad nosūtītajām ārlietu ministra vēstulēm nav saņemta atbilde par iespējamo tikšanās laiku.
"Mana tikšanās ar Krievijas premjeru Dmitriju Medvedevu deva cerības, ka divpusējās sadarbības jautājumus izdosies atrisināt. Bet Krievija paliek Krievija," izteicies premjers, paužot cerību uz "dialoga turpināšanu" un tālākiem centieniem "stiprināt ekonomiskās attiecības politiskajā līmenī".
Kā ziņots, Krievijas galvenais sanitārais ārsts Genādijs Oņiščenko pirmdien pavēstīja, ka daļēji aizliedz piena produktu ievešanu no Lietuvas, skaidrojot aizliegumu ar šo produktu neatbilstību Krievijas sanitārajiem standartiem. Lietuvā savukārt izskan pieņēmumi, ka gan piena karš, gan septembrī sāktās detalizētās lietuviešu autokravu pārbaudes Krievijā, kas sagādājušas zaudējumus pārvadātājiem un loģistikas uzņēmumiem, saistītas ar Maskavas centieniem izdarīt spiedienu uz Lietuvu pirms novembrī Viļņā gaidāmā ES samita, kurā varētu tikt parakstīts asociācijas un brīvās tirdzniecības līgums ar Ukrainu.
Prezidente Daļa Grībauskaite otrdien izteicās, ka pašreizējā situācija uzskatāma par pirmo nopietno pārbaudījumu Butkeviča valdībai.
Premjers atzinis, ka atbildīgie Lietuvas dienesti - Ārlietu ministrija, Muitas departaments un Valsts pārtikas un veterinārijas dienests - vēl nav ievākuši pietiekamus datus, kas ļautu Eiropas Komisijai vērsties pie PTO saistībā ar Lietuvas problēmām.
"Kopš esam saņēmuši rakstveida atbildes par piena kvalitāti, mūsu rīcībā ir konkrēti fakti, par ko varam sākt diskutēt un pamatot patieso situāciju Lietuvā. Tiek minētas konkrētas lietas, kas Lietuvā piena produktu ražošanā vispār netiek un, iespējams, arī nav tikušas lietotas," viņš pastāstījis.