Nobela prēmija fizikā piešķirta britu fiziķim Pīteram Higsam un beļģu zinātniekam Fransuā Englēram par tā dēvēto dievišķo daļiņu jeb Higsa bozonu atklāšanu.
Zinātnieki godināti par "teorētisko izskaidrojumu mehānismam, kas veicina mūs izpratni par atomu elementārdaļiņu masas izcelsmi", teikts Nobela komitejas paziņojumā.
Higsa bozona esamība 2012.gada vasarā pierādīta Eiropas kodolpētniecības centra (CERN) Lielajā hadronu paātrinātājā (LHC) veiktajos eksperimentos.
Pagājušā gada sešdesmitajos gados neatkarīgi viens no otra Higss un Englērs, kas strādāja kopā ar mūžībā aizgājušo kolēģi Robertu Brutu, nāca klajā ar teoriju par īpašu daļiņu esamību atoma elementārdaļiņu standartmodelī.
Standartmodelis nosaka, ka pilnīgi viss, sākot no ziediem un cilvēkiem līdz zvaigznēm un planētām, sastāv no dažiem būvniecības blokiem - matērijas daļiņām. Šīs daļiņas regulē spēki starp tām, kas nodrošina, lai viss darbojas, tā kā tam jādarbojas.
Viss standartmodelis ir arī atkarīgs no īpaša veida daļiņas - Higsa bozona un tā lauka, kas aizpilda visu visumu. Bez tā nekas nepastāvētu, jo no sadursmes ar Higsa lauku daļiņas iegūst masu.
Kā jau LETA ziņoja, Nobela prēmijas fizikā paziņošana aizkavējās par aptuveni stundu, ieilgstot Karaliskās Zviedrijas akadēmijas ekspertu balsojumam par balvas saņēmējiem.
Pērn Nobela prēmija fizikā tika piešķirta franču zinātniekam Seržam Arošam un viņa amerikāņu kolēģim Deividam Vainlendam par pētījumiem kvantu optikā, kas varētu pavērt ceļu uz tā dēvēto superdatoru izstrādi.
Abi pētnieki atzinību bija izpelnījušies par "novatoriskām metodēm, kas ļauj mērīt un manipulēt atsevišķas kvantu sistēmas".