Nobela prēmiju medicīnā saņems amerikāņi Džeims Rotmens un Rendijs Šekmens un vācietis Tomass Zīdhofs par atklājumiem, kas ļauj izprast vezikulu transporta mehānismu šūnu iekšienē.
Zinātnieki atrisinājuši noslēpumu, kā šūnu iekšpusē tiek organizēta transporta sistēma. Katra šūna ražo un eksportē aktīvo vielu molekulas. Piemēram, šūnā tiek saražots insulīns un izlaists asinsritē vai ķīmiskie signāli neirotransmiteri tiek nosūtīti no vienas nervu šūnas uz otru.
Šīs aktīvo vielu molekulas šūnas iekšienē tiek transportētas mazos pūslīšos, ko sauc par vezikulām. Šā gada Nobela prēmijas laureāti medicīnā atklājuši molekulāros principus, kas regulē, lai vezikulu nestā aktīvā viela šūnā tiek nogādāta pareizajā vietā un pareizajā laikā.
Šekmens atklājis gēnu komplektu, kas nepieciešams vezikulu transportam, Rotmens atklājis proteīnu receptoru sistēmu, kas ļauj vezikulām savienoties ar mērķi aktīvās vielas pārvadei, bet Zīdhofs atklājis signālus, kas liek vezikulām precīzi atbrīvot transportēto vielu.
"Savos atklājumos Rotmens, Šekmens un Zīdhofs parādījuši šūnu kravas transportēšanas un piegādes izsmalcināti precīzo kontroles sistēmu. Traucējumi šajā sistēmā rada kaitīgas sekas un veicina tādas saslimšanas kā neiroloģiskās slimības, diabētu un imunoloģiskus traucējumus," teikts Nobela komitejas paziņojumā.
Nobela prēmija astoņu miljonu Zviedrijas kronu (650 400 latu) apmērā tiks sadalīta vienlīdzīgi starp visiem trim pētniekiem.
Ekonomiskās krīzes iespaidā prēmijas summa samazināta no līdzšinējiem 10 miljoniem kronu.
Nobela prēmijas tiks pasniegtas svinīgā ceremonijā Stokholmā 10.decembrī - balvas fonda dibinātāja Alfrēda Nobela nāves 117.gadadienā.
Pērn Nobela prēmija medicīnā tika piešķirta Japānas zinātniekam Šinjam Jamanakam un britu biologam Džonam B. Gērdonam par cilmes šūnu pētījumiem un dzīvnieku klonēšanu.
Ar Nobela balvas saņēmēja paziņošanu medicīnā pirmdien sākas tradicionālā Nobela prēmiju piešķiršanas nedēļa, kad sabiedrības galvenā uzmanība būs piesaistīta prestižajai Nobela Miera prēmijai.