Lietuvieši grib pārcelt sumbrus no valsts vidienes uz Žemaitijas un Dzūkijas mežiem

Lietuva plāno par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem pārcelt uz Žemaitijas un Dzūkijas mežiem šobrīd valsts vidienē dzīvojošos sumbrus, kas savvaļā nodara lielu kaitējumu lauksaimniekiem. Jaunajā dzīvesvietā viņus sākumā iecerēts izmitināt aplokos, vēsta Lietuvas Televīzija.

Milzīgos dzīvniekus, kas vienubrīd bija nonākuši gandrīz līdz sugas izmiršanas robežai, pagājušajā gadsimtā izdevās izglābt, pamazām atjaunojot populāciju, tomēr tie joprojām ierakstīti gan pasaules, gan Lietuvas Sarkanajā grāmatā. Lai gan sumbri ir visai miermīlīgi dzīvnieki, zemnieki bieži žēlojas, ka viņi izbradā un noēd sējumus. Ķēdaiņu rajonā vien kompensācijās par viņu nodarīto kaitējumu lauksaimniekiem šogad nācies samaksāt pusmiljonu litu (100 000 latu).

Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktors Laimutis Budris norādījis, ka aploku izveidei un infrastruktūras ierīkošanai valsts budžetā līdzekļi nav paredzēti, tādēļ nācies pārskatīt ES atbalstu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

Tomēr speciālisti ir nobažījušies, vai izdosies dzīvniekus pārcelt tā, lai viņiem nekaitētu.

"Iemidzināt sumbrus var tikai līdz divu gadu vecumam. Ja netiek iemidzināts viss bars, bet tikai jaunie sumbri, vecākie mēģina jaunos bikstīt ar ragiem, mudinot bēgt, un var viņus nogalināt. Turklāt būs vajadzīgi gan ceļamkrāni, gan transports," stāstījis Seima Vides komitejas priekšsēdētājs Aļģimants Salamakins.

Līdz 2015.gadam sumbrus domāts turēt aplokos, bet vēlāk atkal palaist brīvībā, uzskatot, ka plašie Dzūkijas meži viņiem kā radīti. Lēsts, ka vienam sumbram, lai tas varētu izdzīvot savvaļā, vajadzīga aptuveni tūkstoš hektāru platība. Dažus vecus un slimus dzīvniekus acīmredzot tiks atļauts nomedīt, bet daļu atdot privātpersonām, kas gribētu viņus turēt.

Sumbrs šobrīd ir lielākais savvaļas dzīvnieks Eiropā, kas var svērt līdz pusotrai tonnai un dzīvo 20-30 gadus.

Līdz XVI gadsimta sākumam sumbri (Bison bonasus) visā Eiropā bija plaši izplatīti, bet tad cilvēku saimnieciskās darbības un negausīgu medību dēļ viņu skaits sāka strauji samazināties un vienubrīd tuvojās sugas izmiršanas robežai. Lietuvā jau XIX gadsimta vidū sumbru vairs nebija palicis, bet 1919.gadā tika nošauta beidzamā savvaļas sumbru govs Belovežas gāršā, Polijas daļā. Otrā pasaules kara laikā sumbri tika iznīcināti arī bijušās Padomju Savienības teritorijā.

Pēc Starptautiskās Sumbru aizsardzības biedrības datiem, starp visiem sumbriem, kas vēl bija izdzīvojuši dažādu valstu zooloģiskajos dārzos, parkos un privātīpašumos, galu galā bija palikuši nedaudz vairāk par četriem desmitiem tīrasiņu dzīvnieku. Vērts atzīmēt, ka lielākā daļa no tiem bijuši "lietuviešu izcelsmes".

Pamazām sumbru populāciju izdevās atjaunot. Radās iespēja šos dzīvniekus audzēt arī Lietuvā. Aptuveni pirms četrdesmit gadiem sumbru audzētavai tika izraudzīts jauktu koku mežs Pašiļos. Pirmie divi sumbri tika ievesti no Krievijas. Turpmākajos gados tiem sekoja vēl astoņi dzīvnieki, bet 1971.gadā nāca pasaulē pirmais vietējais sumbru teliņš. Pēc kāda laika vairāki sumbri tika izlaisti no aplokiem, lai sāktu veidot savvaļas populāciju. Tiesa, ne visur tas izdevās.

Pašlaik Pašiļu audzētavā mīt 17 sumbri, bet savvaļā, galvenokārt Ķēdaiņu un Panevēžas rajonā, viņu skaits jau pārsniedzis 70.

Tomēr malu medniekiem par šādu guvumu nebūtu ieteicams interesēties. 2007.gadā Ķēdaiņu mežniecībā rīkotās medībās kāds Norvēģijas pilsonis nošāva sumbru māti. Toreiz viņam par medību noteikumu pārkāpumu un Lietuvas Sarkanās grāmatas dzīvnieka nogalināšanu bija jāmaksā tikai 5000 litu (1020 latu) naudassods. Kopš tā laika veikta cenu indeksācija, kas paredz vairākas reizes lielāku sodu.