Turcijā tiks īstenotas reformas, lai uzlabotu kurdu un citu mazākumtautību tiesību situāciju, pirmdien preses konferencē iepazīstinot ar demokratizācijas politikas plāniem, paziņojis Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans.
10% barjeru, kas ir noteikta iekļūšanai parlamentā, vajadzētu samazināt uz 5% vai arī atcelt to vispār, sacīja premjers. No reformas ieguvējas varētu būt kurdu partijas, kas saņem daudz balsu Turcijas dienvidaustrumos, bet citviet valstī negūst pietiekamu atbalstu.
Kā skaidroja Erdogans, par ierosinājumu atteikties no 10% barjeras tiks rīkotas diskusijas. Plānotās reformas paredz arī, ka partijas, kuras iegūtu atbalstu, kas lielāks par 3%, varētu saņemt valsts atbalstu priekšvēlēšanu kampaņai. Līdz šim atbalsta iegūšanai bija nepieciešams vismaz 7% liels atbalsts.
Līdz ar reformu īstenošanu mācības privātajās skolās varēs notikt arī citās valodās, nevis tikai turku valodā, sacīja Erdogans. Apdzīvotajām vietām varēs būt nosaukumi arī kurdu, nevis tikai turku valodā.
Premjers arī solīja, ka turpmāk vairs cilvēki netiks sodīti par kurdu valodā izmantoto burtu lietošanu.
Pamatskolās vairs nebūs jānodod skolēnu zvērests, kas sākas ar vārdiem "es esmu turks, krietns un čakls".
Reformu īstenošana ir svarīga trīs desmitgades ilgušā Ankaras un kurdu nemiernieku konflikta izbeigšanai.
Erdogans arī solīja, ka valsts atdos klosterus sīriešu kristiešiem.
Premjers arī plāno atcelt sievietēm valsts institūcijās noteikto aizliegumu valkāt tradicionālos musulmaņu galvas lakatus, kas ir viens no viņa partijas senākajiem mērķiem. Aizlieguma atcelšana gan neattieksies uz armiju, policiju un tiesu varu. Līdz šim valdība jau mīkstinājusi šo aizliegumu augstskolu studentēm.
"Turcija nenovēršami virzās demokrātijas virzienā," uzsvēra premjerministrs. "Šis ir vēsturisks brīdis, svarīgs posms."
Plānots, ka Erdogana iecerētās reformas parlaments apspriedīs otrdien pēc atgriešanās no vasaras atvaļinājuma.
Tikmēr kurdu politiķi valdībai pārmet, ka reformas izstrādātas, nekonsultējoties ar viņiem.
"Mēs nemitīgi esam aicinājuši valdību ar mums un sabiedrību apspriest šo paketi, taču mēs neesam saņēmuši nekādu atbildi," pagājušajā nedēļā atzina kurdus atbalstošās Miera un demokrātijas partijas līdzpriekšsēdētāja Giltena Kišanaka. "Pašreizējā formā mēs neuzskatām, ka šī pakete apmierinātu mūsu prasības pēc tiesībām un brīvības un veicinātu miera procesu."
Turcijā dzīvo ap 15 miljoni kurdu. Šī minoritāte ilgstoši sūdzējusies par diskrimināciju un Turcijas centieniem ierobežot kurdu identitāti.
Apcietinājumā turētais Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) - bruņoto separātistu grupējuma - līderis Abdulla Edžalans martā paziņoja par vēsturisko pamiera vienošanos ar valdību.
Atbilstoši pamiera vienošanās nosacījumiem PKK piekrita atvilkt no Turcijas uz bāzēm Irākas ziemeļos aptuveni 2000 savu kaujinieku.
Pretī tā sagaida plašāku konstitucionālo tiesību garantēšanu Turcijas kurdu minoritātei.
Tiesa gan, vēl šī mēneša sākumā likās, ka miera procesa ceļā radušies nopietni sarežģījumi.
PKK paziņoja, ka pārtrauc kaujinieku izvešanu no Turcijas, jo Ankara nepilda savu vienošanās pusi.