Eiropas Parlaments ar stingriem noteikumiem vēlas glābt Eiropas zušus

Eiropas Parlaments (EP) trešdien pieņemtajā rezolūcijā pieprasa steidzami ieviest jaunus tiesību aktus, kas palīdzētu atjaunot Eiropas zušu krājumus, kuri, saskaņā ar zinātnieku aplēsēm, pēdējo 30 gadu laikā sarukuši vismaz par 95%, informē Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā.

 Deputāti mudina Eiropas Komisiju iesniegt jauno noteikumu projektu līdz 2014. gada martam, paredzot arī sankcijas dalībvalstīm, kas nespēj savlaicīgi nodrošināt krājumu novērtēšanai vajadzīgos datus.

"Zutis ir nopietni apdraudēts, un dalībvalstis dara pārāk maz, lai to glābtu. Tāpēc Eiropas Parlaments aicina Komisiju iesniegt jaunu tiesību aktu ar mērķi atjaunot Eiropas zuša krājumus. Jaunajam tiesību aktam ir jānovērš pašreizējo noteikumu nepilnības, kas ir pieļauj pārmērīgu nozveju un neilgtspējīgu zušu tirdzniecību", norādīja par noteikumu sagatavošanu atbildīgā deputāte Isabella Lövin (Zaļie/EFA, Zviedrija) pēc tam, kad Parlaments bija pieņēmis viņas sagatavoto rezolūciju ar 427 balsīm par, 249 pret un 25 atturoties.

Deputāti aicina Komisiju līdz 2013. gada decembrim novērtēt pašreizējo krājuma atjaunošanas pasākumu efektivitāti. Krājuma atjaunošana - galvenais dalībvalstu zušu krājuma pārvaldības plāna mērķis - ietver arī zušu populācijas papildināšanu no citiem avotiem. Novērtējuma rezultāti jāņem vērā, izstrādājot jaunos Komisijas noteikumus, kuru mērķim jābūt "ar lielu iespējamību panākt Eiropas zušu krājumu atjaunošanu".

Parlaments iekļāva arī prasību ES dalībvalstīm ziņot par zušu krājumu pārvaldības pasākumu ietekmi reizi divos gados, nevis reizi sešos gados, kā tas bija prasīts līdz šim. Dalībvalstīm, kas neievēro ziņošanas un izvērtēšanas prasības, varēs uz pusi samazināt zušu nozvejas kvotas.

Eiropas zušu izzušana, visticamāk, skaidrojama ar pārmērīgu nozveju, piesārņojumu, migrācijas apgrūtinājumiem upēs, vai pat ar okeāna straumju izmaiņām. Mēģinājumi audzēt zušus nebrīvē līdz šim beigušies bez vērā ņemamiem panākumiem.

Pasaulē

Klimata pētnieki ceļ trauksmi par pieaugošo mega cunami risku, kuru viļņi pārsniegtu 100 metru augstumu. Tos var izraisīt Grenlandes ledāju kušana, kas izraisa milzīgus zemes nogruvumus.

Svarīgākais