Kristiešiem Vācijā draud minoritātes statuss

Turpmāko 20 gadu laikā katoļi un protestanti Vācijā kļūs par minoritāti, liecina laikrakstā "Welt" piektdien publiskotais pētījums. Pašreiz aptuveni 60% no Vācijas iedzīvotājiem ir kristieši. 24 miljoni ir katoļi un 23 miljoni ir protestanti, tomēr draudzes pakāpeniski izmirst.

Ik gadu baznīcas zaudē aptuveni 500 000 ticīgo, kas dodas labākos medību laukos. Turklāt nākamajos desmit gados šī tendence, visticamāk, saasināsies, jo vairums baznīcas locekļu ir gados veci, vēsta "Welt".

Līdz 2033.gadam kristiešu baznīcās būs mazāk nekā 40 miljonu locekļu, proti, kristieši būs kļuvuši par mazākumu.

Turklāt no tiem cilvēkiem, kas sevi uzskata par protestantiem, daudzi baznīcu apmeklē neregulāri.

Līdzīga situācija valda arī Vācijas katoļu baznīcās.

Piecdesmitajos gados katrs otrais Vācijas katolis regulāri apmeklēja baznīcu. Tagad to dara tikai 12,3%, liecina Vācijas bīskapu konferences publiskotie dati.

Kristiešu skaita samazināšanās negatīvi ietekmējusi arī baznīcu iespējas sevi uzturēt. "The Local" martā ziņoja, ka baznīcas tiek pārdotas pat tīmekļa izsoļu vietnē "eBay".

Austrumvācijā reliģiozi cilvēki jau tagad ir mazākumā. Čikāgas Universitātes pagājušajā gadā veiktā pētījumā atklājās, ka Dievam netic 52% Austrumvācijas iedzīvotāju.

Pasaulē

“Budapeštas memorandā 1994. gadā Krievija bija tā, kas garantēja Ukrainas teritoriju drošību, suverenitāti un spēju Ukrainai eksistēt kā no Krievijas neatkarīgai valstij. Krievija ir tā, kas ir pārkāpusi drošības garantijas, tāpēc jebkuri tās prezidenta Vladimira Putina izteikumi, ka Krievijai ir jābūt daļai no šīm drošības garantijām un ka Eiropa nevar būt daļa no drošības garantijām, jāuztver gandrīz kā joks,” TV24 sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes loceklis Sandis Šrāders.

Svarīgākais