Publiskotajiem kompromitējošajiem klimatologu e-pastiem būs ietekme uz Kopenhāgenas konferenci

Saūda Arābijas klimata sarunu delegācijas vadītājs Mohammads El Sababs BBC sacīja, ka publiskotās zinātnieku sarakstes efekts būs milzīgs un dos pamatu valstīm neierobežot ogļskābās gāzes izmešus tik ļoti, cik vēlētos klimata sarunu vadītāji.

Izskan gan arī citi viedokļi, proti, ka šis incidents aizēno tikai vienas institūcijas darbu, taču joprojām ir daudz pierādījumu par labu tam, ka klimata izmaiņas, tai skaitā temperatūras celšanās, notiek un ka cilvēkiem ir iespējams to ietekmēt.

Nra.lv jau rakstīja par e-pastu incidents, kas notika pirms dažām nedēļām, kad Austrumanglijas universitātes Klimata izpētes centra datorsistēmu uzlauza hakeri, nozaga zinātnieku saraksti un publicēja to internetā. Vēstulēs ir daudz to autorus diskreditējošu elementu, piemēram, par manipulācijām ar datiem, lai noslēptu, ka pētījumā neparādās temperatūras lejupslīdes. Klimata izpētes centra direktors Fils Džonss līdz pārbaudes beigām ir atkāpies no amata.

Klimata izpētes centrs veido vienu no pasaules svarīgākajām datubāzēm par globālo temperatūru izmaiņām. Klimata izmaiņu teorijas skeptiķi uzskata, ka publiskotie e-pasti parāda, ka priekšstatiem par temperatūras svārstībām nav zinātniska pamatojuma. Tomēr tikai mazliet vēlāk sākās diskusijas par to, kā šis incidents ietekmēs Kopenhāgenas sarunas, kuru laikā ir paredzēts parakstīt dokumentu, kas aizstātu Kioto protokolu.

Saūda Arābija ir ietekmīga sarunu dalībvalsts, un tās sarunvedis M. el Sabans uzskata, ka publiskotie materiāli neļaus sasniegt konferences lielāko mērķi — vienoties par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu samazinājumu. „No šī skandāla izriet, ka starp cilvēku aktivitātēm un klimata izmaiņām nav saistības,” viņš sacīja. :Klimats mainās tūkstošiem gadu, bet tas notiek dabisku iemeslu dēļ. Līdz ar to tam, vai starptautiskā sabiedrība vienosies par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu samazinājumu, nebūs ietekmes uz klimatu.”

Saūda Arābija ir viena no pasaules vadošajām naftas ieguvējvalstīm, un jau iepriekš tā ir mēģinājusi iestāties pret mēģinājumiem vienoties par izmešu samazinājumu un pieprasījusi finansiālu kompensāciju par šīs politikas dēļ negūtajiem ienākumiem.