Brazīlija un Meksika pirmdien pieprasījušas paskaidrojumus no ASV saistībā ar aizdomām, ka Savienoto Valstu Nacionālā drošības pārvalde (NSA) izspiegojusi viņu prezidentus.
Brazīlijas ārlietu ministrs Luiss Figeredo paziņoja, ka žurnālista Glena Grīnvalda publiskotā informācija par Brazīlijas prezidentes Dilmas Rusefas interneta datu izspiegošanu, ja tā izrādīsies patiesa, nozīmēs, ka noticis "nepieņemams un nepieļaujams Brazīlijas suverenitātes pārkāpums".
Grīnvalds informāciju ieguvis no bijušā Savienoto Valstu izlūkdienestu darbinieka Edvarda Snoudena, kurš nodeva atklātībā ziņas par ASV plašajām elektroniskās spiegošanas programmām.
Arī Meksikas Ārlietu ministrija informēja, ka nosūtījusi Vašingtonai diplomātisku notu, kurā ASV aicinātas veikt "vispusīgu izmeklēšanu" saistībā ar apgalvojumiem, ka NSA izspiegojusi Meksikas prezidenta Enrikes Pena Njeto e-pasta sarakti, pirms viņš tika ievēlēts par prezidentu.
Meksika brīdināja, ka gadījumā, ja tas izrādīsies tiesa, tas būtu "starptautisko tiesību pārkāpums", un nosodīja jebkādu Meksikas pilsoņu izspiegošanu.
Gan Meksika, gan Brazīlija izsauca ASV vēstnieku, bet Meksikas vēstnieks pirmdien bija izbraucis no valsts.
ASV Valsts departaments tikmēr centās mazināt abu valstu bažas, norādot, ka, nekomentējot katru konkrēto izlūkdienestu darbību, ASV ir skaidri paziņojušas, ja to izlūkdienesti ievāc tādu pat informāciju, kādu iegūst visas citas valstis.
Informācija par prezidentu iespējamo izspiegošanu nākusi klajā īsi pirms G20 valstu samita Sanktpēterburgā, uz kurieni gatavojas doties arī Rusefa un Pena Njeto.
Rusefa oktobrī plāno apmeklēt arī Vašingtonu.
Atsaucoties uz NSA dokumentu, kas datēts ar 2012.gada jūniju, Grīnvalds intervijā telekanālam "Globo" atklāja, ka NSA centusies labāk izprast Rusefas komunikācijas metodes un personas, ar kurām viņa sazinājusies, izmantojot programmu, lai piekļūtu visam interneta saturam, ko viņa aplūkojusi.
NSA programma ļāvusi aģentiem piekļūt visiem prezidentes un viņas darbinieku komunikāciju tīkliem, tostarp telefonam, internetam un sociālajiem tīkliem.
Brazīlijas ārlietu ministrs ASV vēstniekam paziņojis, ka Brazīlijas valdība šonedēļ vēlas saņemt "oficiālu, rakstisku paskaidrojumu".
Brazīlijas tieslietu ministrs pēc tikšanās ar Rusefu informēja, ka Brazīlija nogaidīs ar atbildi, lai noteiktu, kādus soļus spert.
Amatpersonas ziņoja, ka Brazīlija vēlas, lai jautājums par ASV veikto spiegošanu un interneta pārvaldību tiktu apspriests starptautiskos forumos.
Brazīlijas Senāts otrdien gatavojas izveidot īpašu komisiju, lai izmeklētu ASV spiegošanu Brazīlijā.
Jūlijā laikraksts "O Globo" publiskoja rakstu, kura viens no autoriem ir Grīnvalds, atklājot, ka ASV valdība Brazīlijā ir izveidojusi kopēju NSA un ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) bāzi, lai vāktu datus par telefona zvaniem un e-pastiem, kas plūst cauri šai valstij.
Šis jautājums tika apspriests ASV valsts sekretāra Džona Kerija vizītes laikā augustā, bet Brazīlija paziņoja, ka nav apmierināta ar Vašingtonas paskaidrojumiem.
Lai apspriestu šo lietu, Brazīlijas tieslietu ministrs pagājušajā nedēļā Vašingtonā tikās ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu. Ministrs informēja, ka Savienotās Valstis noraidījušas Brazīlijas piedāvājumu panākt divpusēju vienošanos par novērošanu.