Meksikas valdība tomēr nav izrādījusies gatava mainīt stratēģiju cīņā pret narkotiku kontrabandistiem, un tas, visticamāk, nozīmē, ka arī turpmāk vietējo laikrakstu pirmajās lappusēs tiks publicētas ziņas, kas atgādina vēstis no karadarbības zonas.
Varasiestādes ik pa laikam triumfējoši vēsta par kārtējā narkotiku kontrabandistu vadoņa apcietināšanu vai nogalināšanu, taču cerētos panākumus tas nav devis – gluži otrādi, grupējumos sākas iekšējās cīņas, notiek ietekmes zonu pārdalīšana starp dažādu karteļu pārstāvjiem, un šajos savstarpējos karos, kā arī cīņā pret policiju un armiju bojāgājušo skaits joprojām ir lielāks par 1000 cilvēkiem mēnesī.
Šomēnes varasiestādes pavēstījušas par divu ievērojamu narkotiku kontrabandistu sagūstīšanu. Policijas rokās nokļuvis gan grupējuma Zetas vadītājs Migels Angels Trevino Moraless, gan konkurējošā Līča karteļa boss Mario Armando Ramiress. Taču tas nenozīmē, ka situācija ir uzlabojusies – operatīvā informācija liecina, ka abos grupējumos pēc rēķinu kārtošanas, kas prasījusi vairāku desmitu cilvēku dzīvību, jau ir izvirzījušies jauni līderi, bet daļa neapmierināto atšķēlušies un radījuši jaunas noziedzīgas organizācijas, kas jau uzsākušas nežēlīgu cīņu par savu pīrāga daļa. Un cīnīties ir par ko – lēš, ka ik gadus Meksikas narkotiku kontrabandistu kopējie ienākumi sasniedz 13 miljardus dolāru, atgādina AP.
Kad pagājušā gada decembrī pie varas nāca jaunais Meksikas prezidents Enrike Pena Njeto, gan viņš, gan jaunieceltais iekšlietu ministrs Angels Ozorio Čongs asi kritizēja iepriekšējā prezidenta Felipes Kalderona stratēģiju cīņā pret noziedzniekiem. «Viņi apgalvoja, ka karteļu līderu neitralizēšana tikai padara tirgoņu bandas nežēlīgākas un bīstamākas, tādēļ jaunā administrācija solīja, ka mazāk uzmanības pievērsīs līderiem, bet vairāk centīsies samazināt vardarbību,» raksta AP, atgādinot, ka sešos gados, kamēr pie varas bija F. Kalderons, ar narkotiku tirdzniecību saistītā vardarbībā gājuši bojā vairāk nekā 70 000 meksikāņu. Upuru vidū ir ne tikai noziedzīgo grupējumu locekļi, tiesībsargājošo iestāžu darbinieki un karavīri, bet arī liels skaits civiliedzīvotāju, kuriem nav palaimējies ar dzīvošanu apvidos, kur narkokontrabandistu kari ir paši nežēlīgākie – galvenokārt tas ir valsts ziemeļaustrumos.
E. Penam Njeto pat bija izstrādāts plāns – izveidot speciālu militarizētu policiju jeb žandarmēriju, kuras 40 000 labi apmācīto un apbruņoto kaujinieku spētu aizstāt problemātiskajos štatos dislocētās armijas apakšvienības. Prakse ir pierādījusi, ka tās nav piemērotas cīņai ar kontrabandistiem, turklāt Meksikas armijā, gluži tāpat kā policijā, ir ļoti augsts korupcijas līmenis. Jāatgādina, ka pašlaik Meksiku terorizējošā grupējuma Zetas kodols ir bijušie armijas īpašo uzdevumu vienību kaujinieki, kuri mazo algu dēļ kļuva par algotiem slepkavām Līča kartelī, bet 2010. gadā, ieguvuši pietiekami labas iemaņas narkotiku kontrabandā, no tā atšķēlās un izveidoja paši savu grupējumu.
Tomēr šonedēļ valdība faktiski atzina, ka tai nācies atteikties no saviem plāniem. «Žandarmērija tiks veidota, taču tajā būs tikai 5000 cilvēku, un tā būs federālās policijas apakšvienība,» paziņojis Meksikas valdības nacionālās drošības komisārs Manuels Mondragons. Viņš izteicies, ka žandarmērija, kas sāks darboties nākamā gada jūlijā, lielākoties patrulēs apdzīvotās vietās, lai garantētu civiliedzīvotāju drošību, bet pret kontrabandistiem, gluži tāpat kā visus pēdējos gadus, cīnīsies armija un jūras kājnieki. Šāda lēmuma iemesli nav paskaidroti, taču Meksikas avīzes izteikušas versiju, ka vienkārši trūkst finansējuma jaunas sistēmas izveidei. «Tas nozīmē, ka viss paliek pa vecam. Viņi joprojām cer, ka ar lielo darboņu notveršanu iespējams kaut ko mainīt,» sarunā ar Reuters savu vilšanos neslēpj bijusī ASV Gaisa kara spēku speciālās izmeklēšanas vienības darbiniece Silvija Longmaira, kura pašlaik Meksikas valdības uzdevumā analizē dažādus ar narkotiku kontrabandu saistītus aspektus.